Afganistānu iespējams uzlūkot arī kā poligonu, kur Latvija ar sabiedrotajiem no Ziemeļatlantijas alianses jau vairākus gadus turpina slīpēt savas militārās prasmes. Tas notiek gan katras valsts individuālajā, gan visas NATO līmenī. Afganistānā izvietotais karaspēka daudzums, tā darbošanās un iesaistītie līdzekļi ļauj runāt par īstu XXI gadsimta karu. Tik iespaidīgs ir armiju aprīkojums un izmantotās tehnoloģijas. Šajā poligonā redzētais apstiprina apgalvojumu, ka NATO šobrīd ir vienīgā šāda alianse pasaulē, kas spēj darboties šādā mērogā. Tas ir būtiski, ja raugāmies uz savu piedalīšanos Afganistānas misijā no Latvijas drošības viedokļa. Mūsu valsts var justies droša, ka aliansei ir gana spēju darboties jebkurā pasaules nostūrī, arī Baltijā. Tagad to atzinuši arī potenciālie ienaidnieki. Turklāt novērtējuši tik teicami, ka pat aicina aliansi nesteigties ar karaspēka izvešanu no Afganistānas, pirms tur nav nodibināts stabils miers.
Šis pārsvars uz zemes, gaisā, sakaru sistēmās ir tik liels, ka to neapšaubāmi respektē arī pretinieks, taču tas nenozīmē, ka Afganistānas problēmas ir iespējams atrisināt ar militāriem līdzekļiem. Tā izdevies panākt, ka pretinieks baidās no tiešām sadursmēm, jo zina, kāds ir koalīcijas karavīru spēks. Tehniskais un tehnoloģiskais pārsvars pār islāma karotājiem mainījis pašu kara vešanu, jo viņiem tagad ir daudz grūtāk veikt dažādas nopietnas operācijas. Tā vietā tiek izmantotas citas metodes - gan ceļu mīnēšana, gan pašnāvnieku sūtīšana uz cilvēku pulcēšanās vietām. Afganistānā karojušie un afgāņu raksturu iepazinušie latviešu karavīri apgalvo, ka vietējās tradīcijas ir tās, kas padara neiespējamu militāru uzvaru. Galvenā no tām ir asinsatriebība. Katra nogalināta karotāja vietā, ja ne uzreiz, tad pēc neilga laika jau stājas vismaz divi vai trīs jauni. Šobrīd koalīcijas spēkos valda noskaņojums, ka ātrāka ārvalstu karavīru izvešana būtu laba visiem. Svarīgākais, tas liktu daudz atbildīgāk izturēties pašiem afgāņu drošības spēkiem, kas nemaz nedomā par rītdienu (2014), kad paredzēta koalīcijas spēku izvešana.
Nav šaubu par Latvijas karavīru apgalvojumu, ka viņiem nav jākaunas par padarīto, ko atzinīgi novērtējuši sabiedrotie, pirmām kārtām jau amerikāņi. Karš plecu pie pleca satuvinājis šīs militārpersonas. Turklāt abas puses zina, ka nepieciešamības gadījumā kaujas biedri ir gatavi nākt viens otram palīgā bez minstināšanās.
Mūsu karavīri atgriežas mājās ar bagātīgu pieredzi, zinādami, ko nozīmē modernais karš. Viņi spēj aizsargāt Latviju, taču te vieta svarīgai piebildei - Latvijas valstij ir kvalitatīvi jāuzlabo mūsu armijas pamatkodola sauszemes spēku tehniskais nodrošinājums.