Ieguvēja būs arī latviešu nacionālā kultūra, kas parasti Operas namā tikusi atstāta pastarītes lomā - pēc ilgāka pārtraukuma uz lielās skatuves pirmizrādi piedzīvos latviešu komponista nopietna pilnmetrāžas opera - Bruno Skultes Vilkaču mantiniece, kuras iestudējumu finansē Latvijas Nacionālās operas ģilde ASV.
Izdzīvošana un attīstība
LNO piešķirtā valsts dotācija šogad ir 3 700 000 latu. Kā norādīja kultūras ministrs Ints Dālderis, tas ir piecas un pat sešas reizes mazāk nekā vidēja līmeņa operteātriem Vācijā. Tātad LNO skatītājiem tiek augsta kvalitāte par sešreiz zemāku cenu. Tas atspoguļojas arī biļešu cenā, kas vidēji ir septiņi lati, var laimēties nopirkt biļeti pat par vienu latu.
Vietējā salīdzinājuma mērogā LNO valsts dotācija šogad ir par 12% mazāka nekā 2009. gadā un par 36% mazāka nekā 2008. gadā. Lai neiekristu jaunos parādos, nācies atkal (par 10%) samazināt LNO darbinieku algas, taču jau 2009. gadā vidēji algas tika samazinātas par 25%. Neraugoties uz būtisko finansējuma samazinājumu, Opera ir spējusi domāt ne tikai par izdzīvošanu, bet arī par attīstību - turpina attīstīt starptautisko sadarbību un mērķtiecīgi audzināt jaunus solistus. Daudzus no viņiem ieraudzīsim arī visos piecos jauniestudējumos, no kuriem trīs būs operā un divi - baletā.
Jaunas sejas redzēsim arī plānotajos atjaunojumos. Piemēram, iespaidīgās, simbolietilpīgās scenogrāfijas dēļ par Blumberga izrādi dēvētās Džuzepes Verdi operas Aīda atjaunojuma pirmizrādē jau 7. oktobrī plānota jaunā soprāna Lienes Kinčas debija titullomā.
Latvijas spožās pasaules zvaigznes Kristīne Opolais un Egīls Siliņš dziedās Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins jauniestudējuma pirmizrādē 3. decembrī, kas top režisora Andreja Žagara un Krievijas diriģenta Mihaila Tatarņikova vadībā. Taču titullomai briest arī jaunais, izteikti vīrišķīgais baritons Imants Erdmans, par kura spilgto inspektora Žavēra tēlu jūsmoja mūzikla Nožēlojamie publika Ķīpsalā. Dziedātājs, kurš kādu laiku strādāja par pilnas slodzes sporta instruktoru, pērn atgriezās Operā, kur jau nodziedājis vairākas lomas. Izaicinājumu Ļenska lomai pieņēmis Raimonds Bramanis, kurš tikai pirms dažiem mēnešiem mainījis balss tipu - no baritona uz tenoru un šajā ziņā ir mūsu Operas brīnums. Savukārt tenors Andris Ludvigs, kurš spoži kā meteors iekļāvās Operā pagājušajā sezonā (sākumā ar uzvārdu Kanniņš), gatavojas īsti lielai lomai verisma operā - Pinkertonam Dž. Pučīni operā Madama Butterfly.
Jaunajiem dziedātājiem Imantam Erdmanim, Raimondam Bramanim, soprāniem Ingai Šļubovskai un Guntai Davidčukai, kura spilgti iekļāvās teātrī pagājušajā sezonā, būs ko darīt arī Dž. Rosīni komiskajā operā Seviljas bārddzinis (pirmizrāde 5.III), kuru turklāt iestudēs režisors debitants operā Aiks Karapetjans, kurš līdz šim apliecinājies kino žanrā. Iespēja jaunajiem ir arī Bruno Skultes opera Vilkaču mantiniece, ar kuras iestudējumu operas režijā debitēs Ināra Slucka (pirmizrāde 3.VI). Visus šāgada plānus realizējam, tikai pateicoties LNO sponsoriem - uzņēmumiem Latvijas gāze, Latvijas dzelzceļš, Latvijas Mobilais telefons, Baltic International Bank, Transport Systems, BMW pārstāvjiem Latvijā,» saka LNO direktors Andrejs Žagars. Neviens no Operas atbalstītājiem nav atkritis arī šajā sezonā. Latvijas gāze pat tikko noslēgusi sponsorējuma līgumu uz pieciem gadiem, tādējādi ļaujot plānot notikumus ilgtermiņā, kas Operai sevišķi būtiski mākslinieku starptautiskās aprites dēļ.
Baletā - 7 jaunas sejas
Baletā, kas tagad lepni un kompakti saucas Latvijas Nacionālais balets, šosezon pēc raženas sezonas Honkongas baletā atgriežas primabalerīna Margarita Demjanoka un ienāk septiņi jauni mākslinieki. Viņu vidū baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis īpaši atzīmē Alisi Prudāni, Ievu Rāceni, Evelīnu Godunovu un Aleksandrs Osadčiju, kuri sevi likuši manīt, jau mācoties Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā un gūstot uzvaras starptautiskos konkursos. «Potenciālo prīmu mums netrūkst, jāgādā, lai viņām būtu daudz interesanta darba,» uzskata A. Leimanis. A. Prudāne oktobrī debitēs Ceriņu fejas lomā, bet I. Rācene jau šopiektdien dejos ļauno feju Karabosu P. Čaikovska baletā Apburtā princese, stāsta A. Leimanis. E. Godunovai savukārt dota iespēja Gulbju ezerā (Krievu dejā) un jaunajā baletā Sapnis vasaras naktī, ko ar F. Mendelszona mūziku mums iestudē pasaulslavenais ungāru izcelsmes horeogrāfs Jurijs Vamošs (pirmizrāde 22.X). Sezonā paredzēts vēl viens baleta iestudējums - Kamēliju dāma ar ungāru romantiķa Ferenca Lista mūziku igauņu horeogrāfa Tīta Herma horeogrāfijā, turklāt šī izrāde bija pēdējais igauņu scenogrāfijas vecmeistara Eldona Rentera darbs. (Pirmizrāde - 25. martā.) Abi jaunie baleti, kuri šosezon ienāks teātra repertuārā, ir jau pārbaudīta manta. Piemēram, J. Vamoša balets iestudēts Bernē un ar panākumiem rādīts Prāgā, Diseldorfā un Karlsruē.