Varētu teikt, ka viņš ir mana jaunā aizraušanās literatūras lauciņā, jo izņemot Ziedoni un vēl atsevišķu indivīdu gara darbus, dzeja man nekad līdz galam nav patikusi. Bet varbūt tas ar vecumu?! Nepārprotiet, man paliek tikai 28! Atceros, reiz bērnībā manai mammai trīsdesmit gadu jubilejā uzdāvināja krūzīšu paliktņus, kur sieviete bija salīdzināta ar pasauli, proti - 20 gados viņa ir kā Āfrika - daļēji atklāta; 30 gados līdzinās Indijai - silta, nobriedusi un mistiska; 40 gados kā Amerika - tehniski perfekta; 50 - kā Eiropa vienās drupās; 60 gados kā Sibīrija - visi zina, kur tā atrodas, bet neviens tur nevēlas doties. Skaidrs, ka saņemot paliktnīšus un padodot riņķī ap galdu, sākās vispārēja smieklu lēkme un katram pieaugušajam bija skaidrs, ka tā ir vistīrākā pašironija. Bet man, kurai toreiz bija nieka 11 gadi, kāda joka pēc «izpīpētie» salīdzinājumi šķita visai ticama padarīšana. Un te nu es esmu, pēc 17 gadiem - ar vienu kāju Āfrikā, ar otru jau Indijā. Un kurš teica, ka kontinenti neesot savienojami?!
Bet bez šīs svētku apceres es gribētu vēl nedaudz nolaisties uz zemes un padalīties jautājumos par Latvijas bērnu modi. Šķiet, ka tēma Mini Dienā vienmēr bijusi aktuāla, un sanāk tā kā atkārtoties, bet ja nerunās, tad nesadzirdēs! Nedēļas sākums izvērtās gaužām jauks ar vietējā zīmola Paade Mode nākamās sezonas fotosesiju un diskusijām par to, kā pozicionēt savu preci vietējā tirgū. Kā apsteigt lielbudžeta zīmolus, kuru mārketinga rocība ir krietni lielāka par mūsējo? Vietējo zīmolu pievienotā vērtība ir HAND MADE (roku darbs). Kamēr Latvijā ļaudis tikai nesen to sākuši novērtēt, Eiropā, Japānā un vēl daudz kur citur tā ir milzīga vērtība, cilvēki ir ar mieru maksāt 50 un vairāk eiro par adītu jaciņu. Mēs to varam piedāvāt. Otrkārt, būtiski pašiem nēsāt vietējo apģērbu. Nereti dzirdami dāžādi ar modi saistīti ļaudis, kuriem it kā rūp Latvijas dizains, bet palūkojieties, kas viņu bērniem mugurā - Dior, Burberry rūtiņas, Mona Lisa kleitiņas, bet vietējā ražojuma preces skapī jāmeklē ar uguni.Tomēr tā bieži vien nav viņu vaina, bet informācijas trūkums no ražotāja līdz patērētājam. Tā dizaineri Latvijai atmet ar roku, sak': mēs ražojam tikai ārvalstu tirgum, bet vietējais latvietītis iet uz H&M un pērk arī tepat Latvijā šūdinātu topiņu ar Hello Kitty apdruku, tikai marķētu ar sveša uzņēmuma zīmolu. Bet punkts! Valkāsim Latvijas preci!