Pēc R. Vējoņa uzrunas radās iespaids, ka arī viņš pats beidzot ir saņēmies augstiem amatiem un tikai pieklājības pēc sarunā ar žurnālistiem piebalsoja viesos atnākušajam Zaļo un Zemnieku savienības līderim Uldim Augulim, ka par premjera kandidātiem apvienībā vēl nav lemts. Sabiedrotie no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), kas kongresā pulcēsies šīs nedēļas nogalē, Ministru prezidenta amatam nominējuši labklājības ministru U. Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš sacīja, ka ministru darbs valdībā noteiks, kuram no viņiem ZZS uzticēs posteni. Par to, ka nākamo valdības vadītāju nominēs tieši ZZS, zaļajiem šaubu nebija, liecināja delegātu runas. Kā R. Vējonim labvēlīgu papildu faktoru viņi minēja tuvākā laika prioritāti - valsts drošību -, par ko premjera kandidātam būs nepieciešama izpratne.
R. Vējoni un V. Silenieku atkārtoti ievēlēja par LZP līdzpriekšsēdētājiem, jo «uz pārbrauktuves zirgus nemaina un viņi tik veci nemaz neizskatās», teica I. Līdaka. Taču valdē, kurā turpinās strādāt I. Līdaka, Jānis Trupovnieks, Edgars Tavars un Mārtiņš Martinsons, gan notikušas izmaiņas. Saeimas deputāta Kārļa Seržanta vietā tajā būs Guntis Belēvičs, kurš bija Rīgas mēra kandidāts. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā LZP un LZS startēja atsevišķi un joprojām to uzskata par pareizu, jo izdevies parādīt sabiedrībai, ka Zaļā partija ir patstāvīgs spēks, nevis kādam piedēklis. U. Augulis gan žurnālistiem pieļāva, ka, kopā startējot, iespējams, būtu izdevies iekļūt Rīgas domē. Taču G. Belēvičs ar zināmu atvieglojumu novērtēja to, ka LZP tur nav, jo «domē mēs būtu nolemti opozīcijai un varētu tikai noskatīties, kā Rīgas vara rullē».
Latvijas Zaļajā partijā ir 671 biedrs. Ar katru gadu šis skaits palielinās, un tieši Zaļajai partijai pievienojas sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas savu politisko nākotni saista ar ZZS. Viņu vidū var minēt gan Jūrmalas mēru Gati Truksni, gan Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Andreju Panteļējevu, kā arī diplomāti Ivetu Šulci, kura no LZP startē Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņu 2011. gadā uzrunāja Reformu partijas dibinātājs Valdis Zatlers, piedāvājot kļūt par šīs partijas premjera kandidāti, bet I. Šulce toreiz atteicās, Dienai viņa to apstiprināja, nevēloties minēt iemeslus. Diplomāte atzina, ka LZP jūtoties labi. Tā ir pirmā atjaunotajā Latvijas valstī no jauna dibinātā partija ar savām tradīcijām un skaidru programmu.
Dažbrīd kongresā gan varēja rasties šaubas, vai īpaši labi tajā jūtas paši LZP veterāni, jo ierindas biedru idejas izraisīja gan jautrību, gan neizpratni. Pēc kādas rezolūcijas nolasīšanas kongresa vadītājs Valdis Felsbergs vaicāja: «Vai ir kāds, kurš saprot nolasīto tekstu?» Indulis Emsis, atgādinot, ka zaļo politika nozīmē sniegt skaidru un visiem saprotamu vēstījumu, aicināja šo tekstu «pārtulkot latviski». Debates izraisīja arī aicinājums apstiprināt LZP biedra Ēvalda Liepiņa dziesmu par partijas himnu. «Himna ir ārkārtīgi svarīga lieta, bet es arī esmu dzejnieks. Varbūt var izsludināt konkursu,» teica Arvīds Ulme. Spilgtus izteicienus savā runā bija iekļāvis arī R. Vējonis, kurš aicināja valdībai pārlikt akcentus jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir jāpieņem izšķiroši lēmumi. «Mums ir jāattīra valdības darbs no gružiem un nav jālemj par to, aiz kura skrimšļa dobermaņa kucēnam aste griežama, vai pēc plašām debatēm jāaizliedz jāt uz strausiem. Es nejokoju, šādi un vēl triviālāki jautājumi tiek skatīti valdības sēdēs,» piebilda R. Vējonis.