Angļu žurnālā The Economist reiz bija teikts, ka «kapitālisms var padarīt sabiedrību bagātu un brīvu. Bet neprasiet, lai jūs būtu arī laimīgi». Vai kā vides pētnieks tam piekrītat?
Esmu pārliecināts, ka daba mums ir visapkārt un mūsu ekonomika barojas no dabas resursiem, tāpēc nav iespējams nošķirt vides aizsardzības un ekonomikas nozari. Runājot par laimi, ir brīdis, kad katrs nākamais eiro, ko cilvēks nopelna, vairs nesniedz tādu gandarījumu kā iepriekš. Subjektīvā laimes sajūta ir lielā mērā atkarīga no tā, ko katrs konkrētais cilvēks sagaida no dzīves un kādas ir viņa tā brīža izjūtas. Tāpat, uzdodot jautājumu, vai cilvēki tic klimata izmaiņām, vasaras laikā, kad pretēji gaidītajam, ir ļoti auksts laiks, atbilde, visticamāk, būs - jā.
Runājot par klimata izmaiņām, ko mēs varam gaidīt tuvākā vai tālākā nākotnē?
Domāju, ka to patiesībā neviens nezina un būtu grūti izdarīt kaut kādus pareģojumus šajā jomā, tomēr zinātniskā ticamība klimata izmaiņām palielinās ik gadu, turklāt šīs izmaiņas, visticamāk, ir pašu cilvēku radītas. Skaidri zinām, ka klimata pārmaiņu dēļ katru gadu palielinās ūdens cirkulācijas ātrums, var pastiprināties ekstremālāki laikapstākļi - lielāks lietus daudzums vai tieši otrādi - ilglaicīgs sausums. Ir grūti atrast vienu vainīgo klimata izmaiņās, un arī sekas nav tūlītēji katastrofālas, tāpēc esmu ļoti skeptisks pret to, ka cilvēks varētu kaut ko mainīt, pirms viņš saskarsies ar lielāku katastrofu. Klimats vienmēr ir mainījies, tomēr ir skaidrs, ka šī brīža izmaiņās vainojams pats cilvēks. Domāju, ka pasaule turpinās pastāvēt, bet mums vairāk vajadzētu rūpēties pašiem par sevi. Turklāt jāatceras, ka cilvēks, rūpējoties par vidi, rūpējas arī pats par sevi.
Dažādos pētījumos Latvija ir nosaukta par zaļāko valsti pasaulē. Cik ticams ir šis apgalvojums?
Iepriekšējā Jeila Universitātes pētījumā Latvija bija otra zaļākā valsts pasaulē, bet, mainot pētījuma metodiku, šobrīd jaunākajā ziņojumā Latvija ieņem 40. vietu. Rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no kritērijiem, kas tiek vērtēti. Piemēram, ja skatās pēc iedzīvotāju skaita, tad Antarktīda būtu viszaļākā valsts pasaulē, jo tajā nav neviena iedzīvotāja. Viens no valdošajiem uzskatiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē ir - vispirms attīstīsim ekonomisku, tad ķersimies pie vides problēmu risināšanas, bet nav pamata vai pierādījumu tā domāt. Valstīm kļūstot bagātākām, mēs, protams, varam samazināt gaisa piesārņojumu, bet tas būtiski nemaina globālās vides mēroga problēmas, un kopējais resursu patēriņš tikai aug.
Kas ir tās lietas, ko mēs kā iedzīvotāji varam mainīt, lai uzlabotu kopējo vides kvalitāti Latvijā?
Viena no lietām, protams, ir atkritumu šķirošana. Tāpat varam veicināt energoefektivitāti, siltinot savus mājokļus. Tās ir rīcības, kas var uzlabot gan mūsu labklājību, gan samazināt ietekmi uz vidi. Tomēr man personīgi šķiet, ka svarīgāk ir skatīties uz attīstību, kā mēs kopumā vērtējam labu dzīvi. Pašreiz Latvijas attīstība balstās uz iekšzemes kopprodukta palielināšanu, tomēr ir svarīgi meklēt jaunas labklājības mērauklas un skatīties uz to daudz plašākā mērogā. Laba dzīve ir daudz kas vairāk par materiālo labklājību.
Mūsu ikdiena ir pilna ar dažādiem trendiem. Svaigēšana, zaļā domāšana, veģetārisms, eko... Kā tajā visā neapjukt un atrast savu ceļu, lai rūpētos gan par sevi, gan vidi kopumā?
Mūsu ģimene šķiro gan atkritumus, gan rēķinām savu ekoloģisko pēdu, kas nosaka ietekmi uz klimatu. Mēs mēģinām dzīvot tajās ekoloģiskajās robežās, kas mums ir iespējamas. Svarīgi nonākt līdzsvara punktā, lai cilvēks nepatērētu vairāk resursu un neradītu lielāku piesārņojumu, nekā pasaule var pārstrādāt. Dažreiz šie trendi pat ir labi - cilvēki aizvien vairāk lieto ekoloģisko kosmētiku un pērk bioloģiski audzētu pārtiku, protams, ja var to finansiāli atļauties. Tāpat palielinās to cilvēku skaits, kas paši diedzē dīgstus, ierīko mazdārziņus un plastmasas maisiņu vietā veikalos izvēlas auduma somu. Cilvēkiem ir apziņa, ka videi draudzīga rīcība ir laba rīcība. Tieši tāpēc viņi izvēlas tās lietas, ko ir gatavi darīt, lai rīkotos atbilstoši tam. Sabiedrību kopumā var sadalīt četrās grupās. Pirmkārt, tie, kuriem rūp vides lietas un kuri apzināti rīkojas videi draudzīgi. Otrkārt, tie cilvēki, kuriem rūp vides lietas, bet dažādu iemeslu dēļ nespēj rīkoties videi draudzīgi. Treškārt, cilvēki, kuriem nerūp vide. Un visbeidzot - cilvēki, kuriem nerūp vide, bet kuru rīcība mēdz būt videi draudzīga dažādu apstākļu dēļ, piemēram, izmantojot sabiedrisko transportu vai dzīvojot mazākos dzīvokļos.