Spriežot pēc balsošanai izdalīto biļetenu skaita, LZP kongresā piedalījās 133 delegāti, bet partijas biedru skaits ir ap 600. Kaut arī partija nav liela, tās vadītāju runās izskanēja pārliecība par spēju izveidot biedru tīklu visā Latvijā un sekmīgi startēt pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, tostarp Rīgā pārvarēt 5% barjeru. Pēdējās divās pašvaldību vēlēšanās, startējot ar ZZS kopīgu sarakstu, tas neizdevās. Piemēram, 2009. gadā ZZS Rīgā ieguva 4782 vēlētāju balsis jeb 1,98% no balsotāju skaita, bet 2005. gadā - 5711 balsu jeb 2,82%. Kongresa kuluāros varēja dzirdēt sarūgtinātas frāzes, ka Zatlera Reformu partija, sarīkodama kongresu vienā dienā ar LZP, atņēmusi cerēto uzmanību. Bijušā Valsts prezidenta Rīkojumu nr. 2 un tam sekojošās ārkārtas vēlēšanas, kurās ZZS būtiski zaudēja ietekmi un nonāca opozīcijā, kongresa runās asi kritizēja, bet galvenokārt runāja alegorijās. Partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks tēlaini runāja par krustnešu iebrukumu, kuri «tos, kam bija zināšanas, nosauca par raganām un burvjiem», un vaicāja, kuri tad no šī «slaktiņa» esot patiesā labuma guvēji: «Kādēļ viņi ieradās, vai viņus kāds sauca, vai viņus kāds sūtīja?» Savukārt Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka Rīkojumu nr. 2 pielīdzināja kreisera Aurora zalvei 1917. gada revolūcijā Petrogradā, ironizējot, ka mūsdienās trockistiem dodot parlamentāro sekretāru posteņus (acīmredzot domājot Klāva Olšteina grupu).
Tikpat tēlaini izskanēja analīze par pašas LZP darbu. Raimonds Vējonis izteica vēlmi, lai šis kongress iezīmētu tās pārmaiņas, kas partijā nepieciešamas, jo «Latvijas sabiedrībā baltā ziema jānomaina zaļam pavasarim». R. Vējonis uzskata, ka pašvaldībās, kurās ir LZP nodaļas, tai jāstartē ar atsevišķiem sarakstiem. LZP gada laikā ir izveidotas vairākas jaunas nodaļas, piemēram, Garkalnē, Balvos, Rojā, Preiļos u. c. Izskanēja mājieni, kāpēc LZP vēlas startēt atsevišķi - Ropažu novada domes deputāts Vladislavs Šlēgelmilhs atcerējās, ka pirms iepriekšējām vēlēšanām sapratis, ka nedrīkst ieminēties ne par Augustu Brigmani, ne Mārtiņu Rozi (acīmredzot viņu nepopularitātes dēļ).
Savukārt I. Līdaka atzina, ka LZP ir zaudējusi vietu Latvijas zaļajā kustībā, tai neuzticas vides nevalstiskās organizācijas. Viņš sūrojās, ka dienā, kad Saeimā debatēja par Visaginas AES, Saeimas pagalms bijis tukšs un kluss. Bez atsaucības LZP biedru vidū palika Vides aizsardzības kluba prezidenta Arvīda Ulmes ierosinājums veidot partijas radikālo spārnu.
LZP ievēlēja divus valdes locekļus - I. Līdaku un Kārli Seržantu -, jo Ivetu Griguli pērn no partijas izslēdza, bet Valdim Kalnozolam bija beidzies valdes locekļa pilnvaru termiņš.
Viņu vairāki partijas biedri izvirzīja no jauna, taču V. Kalnozols atteicās, vēlāk uzstājās ar kritisku runu un sacīja, ka «viss spēks aiziet tvaikā, iekšējās intrigās» un divu gadu laikā, būdams valdē, viņš neesot varējis pārliecināt citus valdes locekļus izveidot rīcības plānu.
Pēc dažu kongresa delegātu atzinuma - saturīgākās debates bijušas par Latvijas energoneatkarību, un LZP pieņēma arī rezolūciju pret Visaginas atomelektrostacijas būvniecību Lietuvā.
Ekspremjers Indulis Emsis atgādināja, ka energoneatkarība Latvijā ir pavisam reāls un sasniedzams sapnis. Valdībai jāizstrādā skaidra enerģētikas politika nākotnei, bet par Visaginas AES joprojām esot daudz neatbildētu jautājumu, izteicās I. Emsis.