Līga Andžāne
Jāņi ir vieni no maniem mīļākajiem gada svētkiem, un Līgo vakarā vienmēr jūtos īpaši, jo visapkārt daudzina tieši manu vārdu. Mani gan nereti aizmirst apsveikt vārda svētkos, taču ļaunā neņemu, jo līgo taču visa Latvija! Tiesa, dažus pēdējos gadus vasaras saulgriežus svinu to īstajā datumā. Arī šogad kopā ar draugiem un domubiedriem saulgriežu maģiju baudīsim jau 21. jūnijā. Dosimies uz kādām lauku mājām, kur jau no paša rīta kopīgi gatavosimies svētkiem - lasīsim trejdeviņu ziedu pušķus, sliesim septiņus vārtus, kursim ugunskuru, iesim pirtī un saullēktā kaili vārtīsimies rīta rasā. Saulgriežiem ir savi īpašie rituāli, kurus šajā naktī noteikti jāpiedzīvo!
Man patīk svētku vakarā ļaut uzplaukt sievišķībai - uzvilkt baltu blūzi un garus brunčus vai kleitu. Katru gadu eju pļavā lasīt puķes un uzpinu vainadziņu, ko nēsāju visu nakti līdz pat saullēktam. Patīk bagātīgi un krāšņi vainagi - ar sarkanām rozēm, baltu, smaržojošu jasmīnu, leknām, nokarenām jāņuzālēm. Ja vien nav jau noziedējušas, vainagā vietu nereti atrod arī skaistās, trauslās peonijas.
Līga Meņģelsone
Latvijas Darba devēju konfederācijas direktore
Jāņu svinībām gatavojos jau laikus - tiek izvēlēta vieta, kurp doties pēc ziediem un jāņuzālēm, tērpjos tautastērpā. Tiek klāts galds ar tradicionālajiem Jāņu ēdieniem - ķimeņu sieru, pīrāgiem, un jauki, ja izdodas atrast laiku un pašai izcept arī rabarbermaizi, kas man un viesiem ļoti garšo. Atkārtoju dziesmas un izdomāju, kuras un kādā secībā tiks dziedātas, kādās rotaļās iesim, - tie ir svarīgi rituāli, kas rada kopības sajūtu, svētījot, manuprāt, gada skaistākos svētkus. Apstaigājam kaimiņus un aplīgojam, tā saulgriežu svētību vēl pavairojot. Man patīk jestras dziesmas, tādas kā Šurp, Jāņa bērni, bet vieta ir arī apcerīgajām, piemēram, Pie dieviņa gari galdi. Vārdadienā mani sveic ar ziedu pušķiem un vainagiem, un to brīnišķīgā smarža manā istabā valda vēl vairākas dienas pēc svētkiem. Vainagus ir tradīcija sakaltēt un nākamajos Jāņos mest ugunskurā. Man ir svarīgi arī izbaudīt ne tikai svinību gaisotni ar tuviniekiem, bet arī vienotību ar dabu. Laiks, kad diena un nakts ir vienādā garumā, ir maģisks, un, iebrienot pļavā, ir iespēja sevi pilnībā izjust kā dabas daļu! Kā svinēt Jāņus, katra paša ziņā, tomēr, manuprāt, ir svarīgi neiekrist pasaulīgajās lietās, bet būt dziļi ar saknēm dabā.
Jānis Nīmanis
Meistars kalējs
Es svinu Jāņus arī to oficiālajā datumā, taču man svarīga ir pagāniskā tradīcija - saplūstot ar dabu, nosvinēt vasaras saulgriežus tad, kad tie notiek pēc saules kalendāra. Ik gadu tie mazliet atšķiras, jo mani domubiedri, ar kuriem vieno ideja par autentisko svinēšanu, ne vienmēr organizē saulgriežus vienā un tajā pašā vietā un sastāvā. Katru gadu kāds savā lauku saimniecībā rīko sanākšanu, un nevar zināt, vai tie būs daži desmiti vai pat 100 cilvēku. Esmu par mazajām kompānijām, tad labāk izdodas izjust maģisko svētku gaisotni un sirsnīgumu. Manuprāt, Jāņi jeb vasaras saulgrieži ir gada skaistākie svētki, un zāļu smaržas, svētku noskaņa man ir atmiņā no bērnības kā kaut kas īpašs, izkonkurējot pat Ziemassvētkus. Ģimenē svinējām oficiālajā datumā, bet kopš pusaudža gadiem svinu saulgriežus to īstajā datumā, jo tolaik sapratu, kuras ir vērtības, kas man dzīvē svarīgas, un neapšaubāmi tā ir daba. Man nevajag lielu jezgu un kopīgu dziedāšanu, gluži otrādi - patīk aiziet vienam izstaigāties pa mežu, sajust, cik ikdienas ierastās ķibeles ir mazas, vienkāršas pretstatā dabas varenajai kārtībai. Vārdadienā tuvinieki man pin zāļu kroni, lutina un liek justies īpašam, taču Līgas un Jāņi tomēr ir drusku apdalīti vārdadienu ziņā, jo visi svin saulgriežus, nevis nāk ar puķēm un kūku kā pie citu vārdu īpašniekiem, - tas man tāds jociņš, jo vasaras saulgrieži ir brīnišķīgi svētki, ja atrod savu īpašo noskaņu, kā būt vienotam ar dabu un varenajiem pasaules procesiem.
Jānis Reirs
Politiķis
Jāņi mums ģimenē ir jautri, sirsnīgi svētki, kur kopā nāk visi mūsu labākie draugi. Paši sienam Jāņu sieru, lasām trejdeviņas jāņuzāles, peldamies, ejam pirtī, liekam zāļu kroņus, dziedam līgo dziesmas un kurinām ugunskurus. Klājam svētku galdu un gaidām saules lēktu. Un katra Jāņu svinēšana mums ir neatkārtojams notikums, nekad nevar paredzēt, kāds tas izvērtīsies, jo ikreiz prātā nāk jaunas idejas! Citreiz stādām rozes (arī tas ir latviešu rituāls - pret raganām), citreiz ejam aukstā jūrā peldēties, citreiz savukārt dedzinām pa vienai jāņuzāles, ievēlamies vēlēšanas un domās dedzinām lieko. Jāļaujas iedvesmai!
Apkopoja Inga Melberga