Jau 16. jūnijā notiks Reformu partijas domes sēde, kurā paredzēta saruna par gatavošanos pašvaldību vēlēšanām un arī ideoloģisko pozīciju, lai to definētu skaidrāk. V. Zatlera prombūtnē partiju vadīs trīs vietnieki - E. Rinkēvičs, juriste Sandra Sondore-Kukule un Liepājas domnieks Jānis Vilnītis. Frakcijas vadītāja pienākumus veiks līdera vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis.
Par to, ka veselības problēmu dēļ V. Zatlers uz laiku atstās aktīvo politiku, Reformu partijas valdei tikai paziņots pirmdienas vakarā. V. Zatlers ir noskaņots politikā atgriezties un saglabā arī Saeimas deputāta mandātu. Kā zināms, vasarā deputātiem ir brīvdienas jeb sesiju starplaiks, kurā notiek tikai ārkārtas sesijas. V. Zatlers, kurš pats ir mediķis, ārstēsies Latvijā, jo jau agrāk sacījis, ka uzskata Latvijas medicīnas sistēmu par kvalitatīvu.
RP līderim nākas uz laiku atstāt tās vadību partijai nebūt ne vieglā laikā, jo tā ir ievērojami zaudējusi vēlētāju atbalstu. Latvijas faktu aptaujā maijā par to balsotu tikai 1,8% vēlētāju, pirmdien ziņoja LTV Panorāma. SKDS direktors Arnis Kaktiņš dienai.lv atklāja, ka firmas veiktajā aptaujā RP ir nedaudz vairāk atbalstītāju - ap 3%. Taču tas vienalga nav pietiekami, lai iekļūtu parlamentā. Lai gan publiski Reformu partijas politiķi ir atturējušies analizēt partijas situāciju, tās iekšienē diskusijas par to ir notikušas, atzīstot, ka ir vēl vismaz gads, lai mierīgi izvērtētu vairākas iespējas. Pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas, bet drīz pēc tām sāksies Saeimas vēlēšanu kampaņa.
Neformāli RP ir pieļauts, ka tā var mobilizēties, lai trīs gados izdarītu maksimāli iespējamo šīs valsts sakārtošanā, atstājot katra paša ziņā savu tālāko izvēli. Ir arī iespēja mērķtiecīgi nostiprināties kā liberālam politiskajam spēkam, «jo otra Vienotība Latvijā nav vajadzīga», tā sacīja kāds partijas valdes loceklis. Ir vēl arī trešā iespēja, apvienoties ar Vienotību, kas nebūtu jāuztver kā katastrofa no partiju konsolidācijas viedokļa. Ikviena no šīm iespējām ir atkarīga no politiskās situācijas turpmākā gada laikā - vispirms jau no Valda Dombrovska (Vienotība) vadītās valdības stabilitātes, cenšoties tajā īstenot pēc iespējas vairāk reformu. Par spīti pretrunām, kas bija jūtamas starp V. Zatleru un Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu par 28. maija nozīmi Latvijas politikā, tās nevarot kļūt par šķērsli partiju sadarbībai. Kāds no RP kodola cilvēkiem otrdien arī pārrunājis ar S. Āboltiņu atsevišķos interneta portālos publicētās ziņas, ka Vienotībai būšot grūti sadarboties ar RP V. Zatlera vadībā Rīgas domes vēlēšanās, kurās partijas varētu startēt kopā, un konstatējis, «ka Vienotība te ir apmelota, jo tās vadībai nav iebildumu pret Valdi Zatleru».
Portāla diena.lv aptaujātie eksperti otrdien atzinuši, ka RP nav skaidras ideoloģiskas ievirzes un neesot pat īsti nojaušams, uz kuru pusi tā virzās, sacīja Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Viņš uzskata: «Tā bija tāda viena svilpiena partija, kas dažu nedēļu laikā pēc dibināšanas pārtapa par varas partiju, un līdz ar to viss, kas tika apzīmēts ar tādu diezgan pikantu vārdu salikumu «partijas celtniecība», palika iepakaļ, par ko netika domāts.» Sociologs pieļauj, ka par RP pozitīvo momentu varētu kļūt tās dibinātāja V. Zatlera paiešana malā, jo nebūs viņa simboliskā spiediena. Taču sociologam grūti stādīties priekša RP nākotnes izredzes, jo nav zināms iekšējais klimats partijā. Providus pētniece Iveta Kažoka pieļauj, ka vēlētāji starp RP konkurentiem redz labākas alternatīvas. «Reformu partija salīdzinoši reti uzstājās ar vienotu balsi un ir maz publiskā telpā pamanāma. Atsevišķi ministri, deputāti uzstājas bieži, bet ir šaubas, vai viņu aktivitātes vēlētājs automātiski asociē arī ar visu partiju,» skaidroja I. Kažoka. Viņasprāt, RP nākotne ir atkarīga no tā, vai partija spēs definēt, kas ir tās atšķirīgais salīdzinājumā ar tuvākajiem konkurentiem, un pārliecināt vēlētāju, ka šīs atšķirības ir pietiekami būtiskas, lai balsotu tieši par RP.