Valsts prezidents ārsts Valdis Zatlers, atklājot kongresu, solīja: «Ja jums ir vajadzīga mana palīdzība, esmu gatavs kalpot medicīnai tāpat kā visu savu mūžu.» Tomēr, kā kongresa starplaikā noskaidroja _Diena_, ārsti ar lielām raizēm gaida pēcjāņu dienas, kurās izkristalizēsies, kuras no slimnīcām kļūs vien par ambulatorajiem centriem, kuras tiks pārveidotas par aprūpes slimnīcām, kurām jāapvienojas un kurām, ieraugot 1.jūlijā piešķirto finansējumu, nāksies krietni apcirpt algas vai zaudēt darbiniekus.
V.Zatlers arī uzsvēra, ka ir apņēmies, lai reformu procesā ārstu klātbūtne būtu saredzama. Tam esot nepieciešams veidot konsultatīvu padomi, kurā darbotos speciālisti no ārstu vidus. Diena kongresā sastapa Virdžīnijas medicīnas koledžas kardioķirurgu Gundaru Katlapu. Jautāts, kā vērtē kongresā izskanējušās valsts ierēdņu atziņas par krīzi kā iespēju, G.Katlaps izsakās skeptiski: «Tā ir diezgan liela bezjēdzība uzskatīt, ka būs puslīdz normāla veselības aizsardzība ar tik maziem līdzekļiem.» Viņaprāt, liela problēma ir gaidāmais cilvēkresursu zaudējums: «Jo grūtāk būs strādāt medicīnā Latvijā, jo vairāk būs tādu, kas nonāks dilemmas priekšā - vai nu jāpamet medicīna, vai arī jāpaliek medicīnā un jāpamet Latvija.» Latvijas mediķiem gan esot vairākas iespējas, kā mazināt krīzes smagumu. «Jānogriež dārgie pakalpojumi, jākonsolidē slimnīcas - jāatlaiž cilvēki, kas nav tik ražīgi vai profesionāli tik labi sagatavoti. Pietiekami jāatbalsta tie, kuri spēj veikt vairāk pakalpojumu par dramatiski mazo finansējumu,» skaidro G.Katlaps.
LU Medicīnas fakultātes profesors endokrinologs Valdis Pīrāgs savukārt saka: «Kā ārsts es zinu, ka slimības krīze ir brīdis, kad slimību var visātrāk atpazīt, taču ir jāprot ārstēt. Taču tā krīze, kas ir veselības aprūpē - ir jau vispirms neizpratne par krīzes cēloņiem, katrs tos iedomājas citādi, nav kopējas stratēģijas, kā pārvarēt krīzi.» Lai to izdarītu, viņaprāt, vispirms jāatrod gudri un godīgi vadītāji visos līmeņos.