Jāatceras, ka kadastrālā vērtība tiek noteikta masveida vērtēšanā un tiek balstīta uz tirgus vērtību, tāpēc likumsakarīgi, ka, palielinoties tirgus vērtībai, kāpj arī kadastrālā vērtība.
Pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm saistāms ar Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai. Dinamiku Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū joprojām nosaka arī ārvalstu, it īpaši Skandināvijas izcelsmes, kapitāla klātbūtne, norāda VZD.
Jāuzsver, ka jau tuvākajā laikā valdībā tiek plānots skatīt priekšlikumus, kas paredz ierobežot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārvalstniekiem.
«Pirmpirkuma tiesības būs pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī attiecīgajam zemes gabalam piegulošo zemju īpašniekam. Pārdomājam arī Francijas pieredzi, kurā ir daži interesanti aspekti. Piemēram, Francijā prasa, lai potenciālais lauksaimniecības zemes pircējs valsts valodā prezentētu zemes apsaimniekošanas plānu, tikai tad pašvaldība dod atļauju zemes pirkšanai,» izklāsta zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Lielākais lauksaimniecības zemes pircēju ārvalstnieku īpatsvars ir Latgalē, bet mazākais - Kurzemē. Tomēr nevar nepamanīt to, ka paralēli ārvalstu pircējiem pieaug arī vietējo pircēju - pašmāju zemnieku - saimniecību skaits. Šī pircēju grupa vislielākā ir Zemgalē, kur veido 20%-30%.
Liela interese ir arī par meža zemi, un tā tiek aktīvi pirkta. Aptuveni 25% darījumu ar meža zemēm tirgū gan ir spekulatīvi - zeme tiek nopirkta un pēc neilga laika atkal pārdota citam īpašniekam. Lauksaimniecības zemes tirgū spekulatīvo darījumu skaits ir aptuveni 17%. Dažos novados spekulatīvo darījumu īpatsvars ir augstāks, piemēram, Alūksnes novadā - 30% darījumu ar lauksaimniecības zemi un 40% darījumu ar meža zemi.
Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam lauksaimniecības zemes tirgū ieplūduši aptuveni 260 miljoni latu, bet meža zemes tirgū - aptuveni 60 miljoni latu.
Vērojama arī tendence, ka lauksaimniecības un meža zemes vidējās pārdotās platības mazinās. Lauksaimniecības zemei vidējā tirgotā platība 2010. gadā bija 11 hektāru, bet pērn - 9,6 hektāri, meža zemei - 2010. gadā 10,6 hektāri, bet pērn - 9,3 hektāri. Ņemot vērā, ka lielu platību piedāvājums var būt pieticīgs, tirgū aktīvi darbojas starpnieki, kas uzpērk nelielus zemes gabalus, tos apvieno un pārdod tālāk. LETA