Cilvēkam raksturīgi aprast ar nekomfortablu situāciju - var dzīvot stresā mēnesi, trīs, pusgadu, bet ne jau nepārtraukti. Tāpēc saprotams, ka samierināmies ar situāciju Ukrainā, konfliktu starp Krieviju un Rietumiem, nojausmu, ka neko labu tas viss mums nesola. Karadarbība Ukrainas austrumos, Krievijas militārās tehnikas spēka demonstrējumi pierobežā utt. kļūst par rutīnu. Tas viss arī rada sajūtu, ka, jā, ir slikti, bet laikam taču sliktāk nebūs.
Ļoti jācer, ka nebūs, tomēr ir vērts paturēt prātā faktorus, kas Rietumu un Kremļa attiecības var papildus pasliktināt ar visām no tā izrietošajām sekām. Daži eksperti jau savulaik izteicās, ka pēc Ukrainas Kremlis var, ja tā drīkst izteikties, pievērsties Moldovai. Nelaimīgā kārtā nākamajā mēnesī ir ne tikai vēlēšanas šajā valstī (arvien izdevīgs laiks gaisa jaukšanai), bet arī Gagauzijā (gubernatora). Te jāatgādina, ka runa ir par 1994. gadā izveidotu Autonomo Teritoriālo vienību, kas savu nākotni redz pavisam citādi nekā vairākums moldāvu. Piemēram, šā gada februārī gagauzi rīkoja referendumu, kurā 95% izteicās par nevis ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, bet Krievijas iniciēto Muitas savienību. Ir ziņas, ka Gagauzijas varas iestādes plāno veidot milicijas vienības un ir jau pasūtījušas 10 000 formas tērpu. Turku izcelsmes gagauzi, kas lielākoties runā krieviski, atšķirīgi vērtē Moldovas vēsturi, saikni ar Rumāniju, toties runā par lielo Gagauziju, kurā ietilptu arī gagauzu apdzīvotās teritorijas Ukrainā. Tātad augsne konfliktam sagatavota, turklāt Krievija šīs pretrunas ekspluatē, piemēram, atšķirībā no Moldovas vīniem Gagauzijā ražotajiem vīniem šķēršļi Krievijas tirgū netiek likti. Plus vēl Latvijas sabiedrībai labāk zināmais Moldovas sāpju bērns - Piedņestras separātisti. No otras puses, Eiropas Savienība, ar kuru Moldova nesen parakstījusi asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu, arī nevarēs noskatīties, kā Putins izrēķinās ar valsti, kas izvēlējusies Rietumu orientāciju.
Ja Kremlim būs nepieciešams uzturēt Krievijas sabiedrībā pienācīgi augstu šovinisma un histērijas noti, galu galā ir Kazahstāna - ne velti šā gada maijā Kazahstānas prezidents boikotēja Kolektīvās drošības līguma organizācijas samitu Maskavā pēc tam, kad Krievijas sastāvā ietilpstošās Hakasijas parlamenta vadītājs publiski pieteica Krievijas pretenzijas uz vairākiem apgabaliem Kazahstānā. Arī te provokāciju izpildītāji jau ir: Donbasā karojot kazaki arī no Kazahstānas austrumdaļas, iegūstot attiecīgu pieredzi un «garšu».
Rezumējot: Latvijas jaunajai valdībai laikus jāgatavojas tam, ka pašreizējais konflikts starp Krieviju un Rietumiem «neuzsūksies» - drīzāk jau otrādi.