Izcilība. Mūsu zīmols. Labākais, kas mums ir, - skaļi un atkārtoti daudzināts tepat Latvijā. Tomēr, vai patiešām starptautiski konvertējama superzvaigzne un vai tikai veiksmes ceļš, kas pārliecinoši ved Eiropas operu režisoru Olimpā? Kur ir patiesība un kur - pārspīlējumi, kas nereti sakņoti meistarīgā sabiedrisko attiecību darbā, kā arī gluži cilvēciskajā vēlmē priecāties un lepoties par mūsu, Latvijas, mākslinieku veiksmēm starptautiskajā apritē un mērogā? Tas, protams, ir jautājums, uz kuru nav viegli atrast atbildi. Iespējams pat, ka tādas nemaz nav, jo mākslinieks arvien ir attīstībā, kurā veiksmju un neveiksmju, spožuma un posta, māksliniecisku virsotņu un pavisam parastu veikumu reljefs ir tikai dabiska un neizbēgama šī darba garoza. Un, jo kontrastiem un kraujām bagātāks ir šis ceļš, jo tas ir bagātinošāks.
Žagara fenomena spožums un posts
Kontrasti patiešām ir diezgan lieli. No vienas puses, ir tepat Rīgā piedzīvotās ovācijas Andreja Žagara labākajām izrādēm - D. Šostakoviča Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta, P. Čaikovska Pīķa dāma - un arī pašam pirmajam, daudzsološajam viņa solim režijā R. Vāgnera drāmas Klīstošais holandietis redzējumam, kuram šobrīd nav līdzīgas citas izrādes paša režisora daiļradē. Turklāt jau ar režijas debiju Žagars sevi pieteica plašākai pasaulei: Klīstošā holandieša pirmizrāde pat vispirms notika brīvdabas festivālā Dalhallā Zviedrijā un tikai pēc tam Rīgā Latvijas Nacionālajā operā.
Pētera Čaikovska operu Pīķa dāma ar piecām zvaigznēm novērtējis izdevums Financial Times, tikpat augstu novērtējumu viņa Jevgeņija Oņegina interpretējumam devis žurnāls Opera Now, savukārt Žorža Bizē Karmenas Latvijas Nacionālā iestudējuma vizuālā čaula (pie mums par Kubas Karmenu iesauktās izrādes scenogrāfija, kostīmi un mizanscēnas tajos) tika izīrēta Boloņai un no turienes vesta viesizrādēs uz Japānu.
Turklāt ik vasaru mūsu Operas namā uz Rīgas Operas festivālu aicinātie mūzikas un teātra kritiķi, kurus nācies atkārtoti aptaujāt, par A. Žagara iestudējumiem izteikušies galvenokārt pozitīvi. Tomēr vienlaikus skan arī kritiski viedokļi, sākot ar to, ka daudzos A. Žagara iestudējumos dominē sava veida estetizēšana, aizraušanās ar ārišķīgo, ar skaistām bildītēm vai arī ar sadzīvisku jezgu.
Ne vienmēr pamatota un mūzikā sakņota izrādās arī operu darbības pārcelšana uz XX gadsimta trīsdesmitajiem, piecdesmitajiem vai sešdesmitajiem gadiem un asociatīvu paralēļu meklēšana ar Eiropas karu vēsturi un dažādu totalitāro valstu salīdzinoši neseno pieredzi. Pēdējos gados ir iestrādājies režijas rokraksts, kura obligātas sastāvdaļas ir jau minētā estetizācija (laba gaume kā pašvērtība), tipāžu un situāciju parodēšana (Larina un aukle Jevgeņijā Oņeginā), kāda pikantērija (naktskluba striptīzdejotāju priekšnesumus Traviatā, līgava bikini uz kruīza kuģa klāja Donā Žuanā utt.), jo bieži pamudinot kostīmu mākslinieces veidot izsmalcinātus tērpus modes skates cienīgām ainām (piem., dāmas ar milzīgajām cepurēm fantāzijām Pēterburgas ballē Jevgeņijā Oņeginā).
Latvijā nav ar ko salīdzināt
Posts ir tas, ka mums Latvijā tā īsti nav ar ko šo Žagara fenomenu salīdzināt. Izmantojot savu Operas direktora statusu vai ne, viņš Latvijas vienīgajā Operā aktīvi izmanto priekšrocību attīstīties un veido vienu iestudējumu pēc otra. Un var lepoties, ka viņa Karmenas iestudējumā (Karmena) dziedāja pasaules zvaigzne Elīna Garanča un pēc dažiem mēnešiem (Lučija di Lammermūra) dziedās Marina Rebeka.
Savukārt citi operu iestudētāji Lielajā zālē (Latvijas režisori, izņemot Viesturu Kairišu Vāgnera vērienīgajā Nībelunga gredzena ciklā) nav viņam konkurenti kaut vai tāpēc, ka veidojuši šeit savu pirmo un, iespējams, vienīgo operas iestudējumu.
Kā redzams klāt pievienotajās tabulās, tieši A. Žagara iestudējumi arī galvenokārt tikuši vesti un rādīti arī LNO ārzemju viesizrādēs. Savukārt par A. Žagara iestudējumiem citu zemju operteātros (Krievijā - Maskavā un Pēterburgā, Vācijā - Esenē un Erfurtē, Ungārijā - Budapeštā, Austrijā - Klāgenfurtē un Horvātijā - Zagrebā) parasti saņemam un pavairojam tikai slavējošo atsauksmju izlasi un dažus košus fotoattēlus.