Dmitrijs Zabolotnijs (1972) bija izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) rīcībā ir informācija, ka viņam bijuši kāršu un citi parādi, kas acīmredzot mudinājuši pamest Latviju. Komentējot faktu, ka par laupīšanu un slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos uz 15 gadiem notiesāts cilvēks brīvi pārvietojies, IeVP priekšnieks Visvaldis Puķīte norādīja, ka režīma maiņa ir ierasta prakse Latvijas ieslodzījuma vietu sistēmā. 2003.gadā ieslodzītais nonāca Grīvas slēgta tipa cietumā, 2008.gada jūnijā tika pārcelts uz Šķirotavas cietumu, 2008.gada oktobrī lūdza pārcelt viņu uz atklāta tipa cietumu, kas tika atteikts. Uz Jēkabpils cietumu D.Zabolotniju tomēr pārveda pērnā gada janvārī. Atteikt režīma maiņu nav bijis pamata, jo ieslodzītais priekšzīmīgi uzvedies. Tagad D.Zabolotniju nogādās atpakaļ Latvijā un, visticamāk, viņam nāksies ieslodzījumā pavadīt ilgāku laiku.
Dienas aptaujātie eksperti atzīst, ka vaina nav sodu sistēmā, bet tajā, cik kvalitatīvi to īsteno. «Kāpēc te uz vietas nebija izsludināta meklēšana? Sabiedrība nekādi netika informēta. Nav vietnes, kur ikviens cilvēks varētu paskatīties, vai kāds ieslodzītais šobrīd nav uz brīvām kājām,» norāda Providus eksperte Ilona Kronberga. Tomēr pati progresīvā soda izpildes sistēma esot pareiza un nebūtu maināma. «Ja cilvēks progresē, sistēma kļūst viņam labvēlīgāka, viņš pamazām tiek gatavots atbrīvošanai, un tas ir normāli. Bet tas nedrīkst notikt mehāniski - jāskatās pēc būtības, vai cilvēks nožēlo nodarījumu un neizdara jaunus pārkāpumus. Cits jautājums, kā varēja pieļaut, ka notiek kāršu spēlēšana uz naudu. Kur bija darbinieki, kuru pienākums bija uzraudzīt situāciju cietumā?» vaicā Providus pētnieks Andrejs Judins.