Latvijai kā NATO dalībvalstij drošības garantijas sniedz alianses līguma 5. pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Jau pirms vairākiem mēnešiem Nacionālās apvienības viens no līderiem Raivis Dzintars Dienai sacīja: «Mums pašiem jābūt pietiekami stipriem, lai NATO krīzes situācijā varētu palīdzēt.» Tas liecina, ka par riskiem, kādus valsts drošībai var radīt atkarība no Krievijas, apvienība ir runājusi jau agrāk.
ZZS noreaģēja vairākas nedēļas pēc tam, kad politiskā reklāma bija skanējusi Latvijas Radio, kas liek domāt, ka vēršanās pret R. Zīli ir saistīta ar kādiem citiem iemesliem. Taču R. Zīle skaidrojumu sniedza labprāt un uz koalīcijas pārstāvju sanāksmi bija sagatavojis prezentāciju, kā arī aicinājis šo jautājumu skatīt atklāti, sēdē ieaicinot žurnālistus. Taču partneri tam nav piekrituši, baidoties, vai tādā gadījumā jautājuma izskatīšana neievilksies.
Ja Latvija vēlas saņemt drošības garantijas no NATO, tai arī pašai ir jārūpējas par to, lai mazinātos valsts atkarība no Krievijas naudas, kas vērojama vairākos sektoros, sākot ar gāzi, enerģētiku, transportu un beidzot ar termiņuzturēšanās atļaujām, teica R. Zīle. Viņš saskata riskus, ja pēc Saeimas vēlēšanām rudenī pie varas nonāk politiskie spēki, kuri ir citos ieskatos par valsts ģeopolitisko virzienu. Uz vaicāto, vai Zaļo un Zemnieku savienību atbilde apmierina, tās līderis Uldis Augulis Dienai atbildēja, pastāstot par to, ka R. Zīle bija sagatavojis prezentāciju. Taču viņš nevarēja pateikt, vai piekrīt R. Zīles minētajiem argumentiem. «Mums bija svarīgi saprast, kā Roberts Zīle to ir domājis,» vairākkārt sacīja U. Augulis, lūgts izteikties par partnera minētajiem riskiem, ko drošībai var radīt ekonomiskā un politiskā atkarība no Krievijas.
Kopš ZZS aktualizēja šo jautājumu, ir dzirdēti dažādi minējumi, kāpēc tas tika darīts, sākot ar Kriminālprocesa grozījumiem par amatpersonu lietu prioritāru izskatīšanu, kur NA bija brīvais balsojums, un beidzot ar R. Zīles iebildumiem pret Ivetas Grigules (ZZS) iekļaušanos viņa pārstāvētajā konservatīvo grupā Eiropas Parlamentā. Šos minējumus R. Zīle neuzskata par nopietniem, un tiem nepiekrīt arī U. Augulis. R. Zīle Dienai sacīja, ka saredz te tikai «atbildes sveicienu» par koalīcijas sēdi, kurā izskatīja ZZS sadarbības partnera Aivara Lemberga reakciju uz NATO karavīru uzvedību Ventspilī. Koalīcijas sēdes darba kārtības jautājums lielā mērā bija noformulēts pēc R. Zīles iniciatīvas. Nākamajā pirmdienā pēc šīs valdības partiju sanāksmes ZZS valdes sēdē apvienības organizāciju līderi vienojās par paziņojumu, kurā uzsvēra, ka «dalība NATO ir Latvijas ārējās drošības garants». Vienlaikus viņiem bija bažas, ka partnerim no NA ir cits viedoklis, jo viņi šādu garantu neredz.
Maija sākumā Ventspilī notika vairāki incidenti, kur cieta NATO karavīri. A. Lembergs nosūtīja vēstuli NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam, aprakstot NATO jūrnieku uzvedību Ventspilī. Vēstulē tā bija salīdzināta ar okupantu uzvedību, jo viņi neesot ievērojuši Latvijas likumus. «Nemānīsim sevi, Lembergs šobrīd necīnās par Ventspils tīrību un kārtību, bet gan vēlas redzēt Latviju atjaunotā PSRS jeb Eirāzijā,» tāda bija pirmā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) reakcija sociālajā vietnē Twitter. Pēc tam paziņojumā E. Rinkēvičs izteica cerību, ka notikušais nav saistāms «ar A. Lemberga bezatbildīgo, pilnīgi nepieņemamo retoriku par NATO, organizāciju, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, un mūsu sabiedrotajiem». Izteikumi par NATO, velkot paralēles ar traģiskiem notikumiem mūsu valsts vēsturē, ir pretrunā Latvijas valsts drošībai un vairo drošības risku pieaugumu, norādīja ministrs. NA politiķi pieļāva, ka ar vēršanos pret R. Zīli ir mēģināts novērst uzmanību no šiem notikumiem.