Tu tikai nesen atgriezies no makšķerēšanas piedzīvojuma Somijā?
Jā, bet tāpat nedod tas viss man mieru. Lai gan Somijā nebija viegli un likās, ka jāpaņem neliela pauze, jau pēc divām dienām gribas atpakaļ uz ūdens. Kā šādās reizēs mēdz teikt – āķis lūpā.
Ar kāda veida makšķerēšanu nodarbojies?
Tas ir bigbaits, kā saka angliski. Latviski laikam to tulko kā lielu līdaku ķeršanu. Makšķerēju ar lieliem mānekļiem un tēmēju tikai uz lielām līdakām. Protams, apzinos, ka šādā veidā ķeras mazāk, taču, ja pieķeras, tā var būt rekordzivs.
Pēc lielajām zivīm tiecies gan sportā, gan atpūtā?
Tā ir mana mentalitāte. Tiecos uz rekordiem. Gribas vislielāko, gribas Latvijas rekordu. Arī sportā gribas sasniegt augstāko līmeni, uzvarēt visur, kur piedalos.
Tas tev itin sekmīgi izdodas 3x3 basketbolā. Kā tu pats raksturotu šos septiņus, astoņus gadus, kopš esi šajā sporta veidā?
Kā foršu piedzīvojumu. Negaidītu un ļoti interesantu, kas beigās izvērties par nopietnu manas ikdienas sastāvdaļu, olimpisko sporta veidu un manu darbu. Ļoti novērtēju iespēju darīt to, kas man pašam ārkārtīgi patīk. Ne daudzi cilvēki to var teikt. Esmu ļoti priecīgs par to, kā viss izvērties.
Teici, ka negaidīts notikums – ieskicē savu dzīvi pirms nokļūšanas 3x3 basketbolā!
Pamēģināju spēkus profesionālajā basketbolā pieci pret pieci, taču biju un joprojām esmu tāds, kuram patīk spēlēt, nevis vienkārši atrasties komandā, būt tajā rezervistam. Galu galā sapratu, ka es nekad ar to nepelnīšu naudu. Minūšu man bija tik, cik kā jaunam spēlētājam tai pašā Barona komandā atvēlēja. Nolēmu, ka labāk spēlēju amatieru līmenī, bet tur tiešām spēlēju un basīti baudu. Tā es aizgāju prom no profesionālā basketbola. Nevarēju arī ilgāk sēdēt uz kakla vecākiem, vajadzēja meklēt darbu. Kļuvu par cilvēku, kurš no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā iet uz darbu, bet pēc tam vakaros prieka pēc uzspēlē basīti. Šķiet, tobrīd tā bija Latvijas otrā līga. Vasarās, protams, neatņemama sastāvdaļa bija sacensības Grīziņkalnā.
Bija vilkme vai mērķis vēl kādreiz spēlēt profesionāli?
Tobrīd īsti vairs nebija. Man jau tās pieredzes kaut vai Latvijas augstākajā līmenī nemaz nebija tik daudz, minūšu bija maz. Nebiju sevi parādījis tā, lai kāds meklētu iespējas mani atgriezt profesionālajā basketbolā.
Darbs bija pilnībā nesaistīts ar sportu?
Jā. Biju pārdošanas aģents Aldarī. Es gribētu teikt, ka tur gāja labi, plānus izpildīju, un man arī pašam tas darbs patika – kaulus nelauza.
Tomēr 2017. gada vasarā tava dzīve apmeta pamatīgu kūleni!
Tobrīd biju ļoti lepns par uzaicinājumu pārstāvēt Latvijas izlasi 3x3 basketbolā, taču apzinājos arī to, ka tas vēl bija amatieru sports. Latvijas izlase, sarkanbaltsarkanās formas, valstsvienību mači –
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!