Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā +1 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

PBK īpašnieks Solodovs: Aicināt balsot par krievu valodu mums lika skatītājs

Baltijas mediju alianses (BMS), kurā ietilpst arvien ietekmīgākais un pretrunīgi vērtētais Pirmais Baltijas kanāls (PBK), valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs intervijā_ Dienas _žurnālistam Aigaram Lazdiņam. 

Interviju ar jums mēģinām sarunāt jau vairākus mēnešus, bet tiekamies tikai tagad. Kādēļ?

Gribēju sagaidīt lēmumu par LNT un TV3 apvienošanos, jo tas mums ir ļoti svarīgs jautājums, un tikai tad runāt ar presi.

PBK pieder jums un Krievijas pilsonim Aleksejam Pļasunovam. Pastāstiet par viņu! Šeit Latvijā mēs ļoti maz par viņu zinām.

Viņš ir biznesmenis, kura pamatbizness ir naftas produkti Krievijā. Kā akcionārs viņš mūsu kompānijas vadībā praktiski nepiedalās, galvenokārt viņš ir investors. Divos vārdos viss.

Dzirdēts, ka viņš ir partijas Taisnīgā Krievija biedrs...

Tā nav taisnība, tas ir viņa jaunākais brālis. Viņš pats nav nekādas partijas biedrs.

Jūs apgalvojat, ka politiskās ietekmes uz jūsu kanālu no Krievijas nav?

Nav. Kā jūs to stādāties priekšā? Varat paskatīties, cik bieži Pļasunovs iebrauc Latvijā, cik izbrauc, un pajautāt kā tad tīri tehniski šī «vadīšana» notiek? Pa telefonu? Telefonus mums noklausās, tad jau tas visiem būtu zināms. Tas tehniski vienkārši nebūtu iespējams.

Pievēršoties vēsturei, kā dabūjāt Krievijas televīziju retranslācijas tiesības Latvijā? Cik saprotu, PBK aizsākums bija reklāmas firma.

Es tā neteiktu. PBK principā ir atsevišķs medijs, kas tika reģistrēts pirms gadiem desmit. (O. Solodovs aptuveni desmit minūtes stāsta, kā viņa kompānija Tem Art Group ieguvusi ekskluzīvās Krievijas ORT retranslācijas tiesības Latvijā. Viņš noliedz, ka par to būtu izcēlies «kariņš» ar citiem biznesmeņiem, un apgalvo, ka brīdī, kad viņa kompānija tiesības ieguvusi, neviens cits uz to pat neesot pretendējis. O. Solodovs apgalvo, ka pēc tam konkurenti sākuši viņa biznesu apkarot, un viņš pats esot saskaitījis astoņus likumus, kas gadu gaitā «izlobēti» tieši, lai iznīcinātu PBK. Viņš noliedz, ka retranslācijas tiesību iegūšanai būtu nācies tikties ar Krievijas politiķiem, jo «nevienam politiķim tas tobrīd nebija vajadzīgs» - red.)

Pirms ķērāties pie televīzijas, jūs darbojāties finanšu sfērā. Mediju arhīvi liecina, ka sakarā ar firmuOlevs-Invest pret jums tika ierosināta krimināllieta par krāpniecību...

Atgriežamies 1993. gadā, kad tas tika rakstīts. Tajā Rīgas Balss rakstā tikai divi vārdi ir patiesi, viss pārējais ir meli, kas izzīsti no pirksta, jo Rīgas Balss bija avīze, kas principā strādāja uz «melno PR». Kur viņi tagad ir? Nav vairs, iznīka, jo melnais PR samazinājās. Vispār tāda kriminālprocesa nebija, jo nebija pamata, par ko ierosināt. (O. Solodovs atkal aptuveni desmit minūtes klāsta savu versiju par Olevs-Invest darbību. Firma nodarbojusies ar privatizācijas sertifikātu pirkšanu un pārdošanu, līdz kādu dienu tai pēkšņi ieskaitīti viltoti sertifikāti 150 000 latu vērtībā. Par to viņš pats esot paziņojis Latvijas krājbankai un toreizējam premjeram Ivaram Godmanim. Tiesībsargi uz to reaģējuši tādējādi, ka uz pusotru mēnesi arestējuši visus firmas līdzekļus, un tā nav varējusi ne izmaksāt noguldītājiem procentus, ne veikt citas finanšu darbības. Pēc tam firmas darbība esot atjaunota, likumsargiem neko sliktu tajā neatrodot, bet kaitējums jau bijis neatgriezenisks un firmu nācies likvidēt. O. Solodovs noliedz, ka būtu bēdzis uz Krieviju, kā tolaik rakstīja prese. Viņš apgalvo, ka esot pats personīgi ticies ar visiem noguldītājiem un vienojies, ka atmaksā viņu ieguldījumus bez procentiem. Prokuratūrā Dienainorādīja, ka lietu pret O. Solodovu atrast tiešām nav iespējams. Tā gan nav absolūti droša garantija, ka lietas tiešām nav bijis - red.)

Iemesls, kādēļ pēdējā laikā par PBK ietekmi un Maskavas roku tik daudz runā, ir nesenais referendums, kurā jūsu kanāls aicināja cilvēkus iet un balsot par.

Es vārdu «aicināja» nelietotu. Es teiktu, ka mēs pateicāmies saviem skatītājiem ar šo akciju par to, ka viņi mūs skatās. Jo, ja paskatīsies, kas [no krievvalodīgajiem] atnāca uz referendumu, tad praktiski 100% tie ir mūsu skatītāji. Mums viņi ir jāsaprot un jāuzklausa, jo mēs saprotam, ka galvenokārt esam krievvalodīgo kanāls. Pilsoņi vai nepilsoņi, tas jau mūs neinteresē. Tādā veidā mēs viņiem teicām paldies, bet jūs to pārdēvējāt par aicinājumu.

Bija kampaņa, bija reklāmas klipi, balsojiet par krievu valodu...

Nu nebija tur nekā tāda, mēs vienkārši sapratām, kā šajā situācijā rīkosies mūsu skatītājs, ka viņš ies balsot par un mums jārīkojas tāpat. Mūsu skatītāji ir ļoti lojāli, tādēļ ļoti personīgi uztver kanāla rīcību. Mēs, var teikt, esam šo skatītāju ķīlnieki, jo - varbūt arī gribam paust paši savu viedokli, bet mums tas jādara ļoti uzmanīgi.

Tad teorētiski, ja, piemēram, par eiro ieviešanu būs referendums, saviem skatītājiem atkal «pateiksieties»?

Ja jutīsim - pēc aptaujām, pēc «elpas» -, ka skatītāji ir pret vai par, mēs pozicionēsimies ar viņiem.

Cik liela ir jūsu ietekme uz lēmumiem?

Mums ir departamenti, kur idejas izstrādā, bet, kas attiecas uz stratēģiskiem lēmumiem, beigu beigās viss nonāk uz mana galda un es pieņemu lēmumu. Šajā gadījumā ar klipiem par parakstu vākšanu referenduma norisei iniciators nebija ne žurnālists, ne medija īpašnieks, bet gan mārketinga nodaļa, kas pateica, ja mēs pateiksimies, būsim solidāri ar skatītājiem ar šādiem klipiņiem, tas mūsu kanāla imidžam būtu ļoti labi. Ja par žurnālistu neatkarību - nosauciet man vienu piemēru, kad es būtu žurnālistam pateicis - nē, tas sižets neaizies!

Bet jūs tā varētu izdarīt? Piezvanīt uz ziņu dienestu un pateikt - šo sižetu nelaidiet!

Mēs varam pēdējo «skaļo» piemēru paskatīties, ka žurnālisti ir no manis neatkarīgi, - ja es būtu to PBK 16. marta sižetu redzējis, es to būtu vispār novācis, nepalaidis. (VL-TB/LNNK politiķis Jānis Dombrava par PBK sižetu no 16. marta pasākumiem pie Brīvības pieminekļa vērsās NEPLP, uzskatot, ka tas ticis safabricēts - red.) Tā bija tīra žurnālista kļūda, nepareiza rīcība. Priekš kam man kā akcionāram problēmas ar NEPLP, Drošības policiju? Tas ir no redakcionālā viedokļa, bet, ja runājam, kā to tehniski es varētu darīt, tad vispār - es uz redakciju neeju, man ofiss ir centrā, viņiem Zaķusalā. Komunicēt varētu tikai pa telefonu, un to jau mums noklausās. Vienīgais, ko es no viņiem iegūstu, tas ir šīsdienas darba plāns, lai zinātu, ko šodien rādīs. Man, ja godīgi, nav pat laika skatīties savas ziņas, kur nu vēl tās rediģēt.

Es jūtu, ka esat stingri pārliecināts, ka visi telefoni jūsu ofisā tiek noklausīti...

Bet jūs ko, neesat pārliecināts? Es neteicu, ka visi. Es teicu, ka klausās, pie tam nelikumīgi. Nu, varbūt kādām arī likumīgi.

Bet kas? Kādēļ?

Tas nav jautājums man, tas ir jautājums tiem, kam ir pieeja.

Neesat mēģinājis noskaidrot?

Nē! Kādēļ? Man nav ko slēpt, lai klausās!

Ja jau runājam par informācijas noplūdēm - ir tāda lieta, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs ļoti bieži apmainās e-pastiem ar jūsu ziņu dienestu...

Ja tagad no [PBK ziņu dienesta vadītājas Jūlijas] Pirogovas tiks paņemti visi e-pasti, tad tur būs arī TB/LNNK, [Sarmītes] Ēlertes un visu citu, kas mūsu studijā bijuši, e-pasti. Kā savādāk komunicēt?

Šajā sarakstē parādās ļoti cieša draudzība...

Nezinu, neesmu šos e-pastus lasījis. Jā varbūt sarakstes tonis bija nedaudz draudzīgāks nekā, piemēram, ar Ēlerti. Bet tas ir saprotams, jo viņi (J. Pirogova un N. Ušakovs) agrāk strādāja kopā, viens otru pazīst personīgi, ir uz tu. Kad cilvēki ir uz tu, tas jau ir pavisam cits sarunas līmenis.

Tad jūs te problēmu nesaskatāt?

Absolūti ne!

Cik tuvas ir jūsu paša un Ušakova kunga attiecības?

Ģimenes draugs es neesmu, uz dzimšanas dienām neeju, pie viņa mājās ne reizi neesmu bijis. Teiksim tā, mums ir draudzīgi pozitīvas attiecības, jo mums ir kopēja izpratne par to, kā jāattīstās Rīgai.

Rīgas pašvaldība daudz reklamējas jūsu kanālā, tas pats ir Tallinā, kur pašvaldība pat pasūta jums raidījumus. Tas ir tāpēc, ka tajās pie varas ir tā sauktās krieviskās partijas?

Atbilde ir tā pati, kas par referendumu. Vispirms skatītāji Ušakovu izvēlējās par mēru, un mēs skatītājiem pateicāmies par to, ka viņi izdarīja šādu izvēli. Mēs taču saprotam, ka, ja sāksim aizstāvēt nacionālistus, savus skatītājus mēs zaudēsim citam kanālam. Mēs neejam pie skatītāja caur politiku. Mēs ejam pie politikas caur skatītāju.

Atkal pieskārāties referendumam. Kā jūs tajā būtu balsojis, ja varētu?

Nezinu. Ja mana personīgā, nevis kā uzņēmuma pārstāvja pozīcija, tad es sākotnēji vispār biju pret šo pasākumu. Tāpēc ka jau pēc cipariem bija redzams, ka tas nekādus rezultātus nenesīs. Es kā biznesmenis nemīlu darīt lietas, kas nedod rezultātu.

Labi, pāriesim pie citām tēmām. Kādēļ LNT nokļūšana vai nenokļūšana MTG kontrolē jums ir tik svarīga?

Varu pakomentēt. Pirmkārt, ņemam [LNT īpašnieku Andreju] Ēķi un [MTG vadītāju Baltijas valstīs Kasparu] Ozoliņu. Gan tam, gan tam ir problēmas ar rentabilitāti, un problēma nāk no tā, ka viņi visu mūžu ir sapņojuši būt monopolisti. Katram biznesmenim iekšā sēž monopolists, tikai vienam tas ir maziņš monopolistiņš, otram milzīgs. Un tiem, kam milzīgs, viņš visu laiku traucē nodarboties ar to, ar ko vajadzētu nodarboties. Pārtulkošu. Tātad Ēķis jau daudzus gadus, kopš Tautas partija bija pie varas, nodarbojas ar PBK «slēgšanu». Jau teicu, ka esmu saskaitījis astoņus likumus, kuri bija konkrēti tēmēti pret PBK. Līdz ar to viņam nebija laika nodarboties ar savu biznesu. Viņš nodarbojās tikai ar svešu biznesu, tas ir, mūsējo.

Kam viņam tas?

Nezinu, paprasiet viņam pašam. Tā ir pirmā daļa. Otrā daļa - rezultātā pēdējos desmit gadus viņi dempingoja reklāmas cenas. Grūti pateikt, kā ir tagad, bet pirms krīzes mūsu kabeļkanālā reklāmas cenas bija par 40-50% augstākas nekā nacionālajos telekanālos. Katru gadu cenas krita un krita, budžets nepiepildījās, uznāca krīze, kad cenas neviens necels, bet ēters pilns, resursu nav, kas paliek, ko darīt? Vajag aizvērt konkurentu PBK! Nu un ar to viņi arī nodarbojas. Mēs esot Kremļa roka! Kāda mēs Kremļa roka, ja šobrīd maksājam lielu naudu, lai varētu Krievijas pārraides rādīt?

Cik lielu naudu? Nosauciet summu!

Nē, summu nosaukt nevaru.

Tie ir tūkstoši, miljoni?

Miljoni latu.

Kāda LNT un TV3 interese par jums - tie abi ir latviskie kanāli, bet jūs krieviskais?

Nu pagaidiet, paskatieties, cik MTG ir Krievu kanālu - RTR Planeta, viens. STS, divi. TV3+, trīs. Ja viņiem izdosies mūs aizvērt, tad viņi paņem visu krievvalodīgo auditoriju un tās reklāmas naudas daļu. Tāpēc MTG bija tāda stratēģija - nopirkt LNT un aizvērt mūs. Tad viņi kļūst par pilnīgiem tirgus monopolistiem un vairs principā nav jāstrādā, jo reklāmas pašas skriešus atnāk.

Konkurences padome (KP) deva atļauju MTG iegādāties LNT, bet ar stingriem nosacījumiem. Ko tagad darīsiet?

Neesmu pārliecināts, ka MTG uz šo darījumu vispār izies. Tie ierobežojumi, kurus uzlikusi KP, ir absolūtā pretrunā ar tām idejām, kas MTG bija prātā, pērkot LNT. Šīs idejas viņiem īstenot neizdosies, turklāt daži no šo nosacījumu punktiem viņiem reāli pabojās biznesu. Tādēļ, ja MTG piekritīs ar šiem ierobežojumiem iet tālāk, mums tas ir ļoti pozitīvi. Ja godīgi, nemaz negaidīju, ka KP tik detalizēti šo jautājumu izstrādās. Biju pārsteigts, jo biju gaidījis formālus ierobežojumus, bet tas, ko viņi tur ir iekļāvuši, ir tas, ko tirgus reāli prasa.

Pastāv viedoklis, ka LNT uz apvienošanos iet, jo viņiem ir grūti ar finansēm. Kā ir ar finansēm BMA?

Mēs pēc krīzes ejam pa nullēm. Galvenais, ka mums nav parādu un mums ir attīstības perspektīvas Lietuvā un Igaunijā.

Cik pats esat bagāts?

Ja jums būs pieeja deklarācijām, un es domāju, ka drīz tās būs visiem pieejamas internetā, redzēsiet, ka man ir pietiekami. (Smejas.)

Cik ir pietiekami?

Teiksim tā - sen jau miljonārs.

Labi - daži jautājumi jums kā biznesmenim. Kā jums šķiet, Latvijas ekonomika šobrīd attīstās pareizā virzienā?

Tajā, ko ir izdarījis [premjers Valdis] Dombrovskis, ir lieli plusi un lieli mīnusi. Plusi tajā, ka viņam krīzes laikā izdevās konsolidēt budžetu, nezaudējot savu elektorātu. Visas Eiropas ekonomisti brīnās par to, jo nekur citur politiķis, kurš šādi rīkojies, netiktu pārvēlēts. Mīnusi ir tādi, ka šodien politiķi ir ļoti iegrimuši populismā un nerunā, kā nopelnīt naudu. Jā, mēs konsolidējāmies, paņēmām, kredītu, tagad tas ir jāatdod. Bet kad mēs sāksim pelnīt? Vajag, pirmkārt, emigrāciju apturēt. Otrkārt, saprast, ka Krievija šobrīd nav nekāds ienaidnieks, bet gan milzīgs noieta tirgus un tranzīts.

Pēdējā laikā Latvijā ienāk ļoti daudz Krievijas investīciju. Nevajag no šādiem investoriem tomēr piesargāties?

Nezinu, kā vispār var baidīties no investoriem. Tas ir jautājums no nesaprotamo sērijas. Ja tā nav krimināla vai teroristu nauda, tad kā var investorus dalīt pēc valstīm? Investors ir investors!

Tāpēc ka no dažām valstīm kriminālā nauda nāk vairāk nekā no citām...

Nosauciet kaut vienu kriminālo Krievijas naudas pirkumu Latvijā!

Nu Latvijas krājbanka...

Tā, kur tas Antonovs?

Krimināllieta ir...

Krimināllieta ir par to, ko viņš jau te savārīja. Kad viņš te ienāca, kriminālās pagātnes viņam nebija, savādāk jau Krājbanku viņam pārdevuši nebūtu. Tas ir, krimināllieta sākās post factum, jau kad viņam te vai Lietuvā, nezinu, kur īsti viņš tur ielīda, bizness neaizgāja. Tas var būt atsevišķs gadījums, un jebkurā gadījumā tā nav kriminālā nauda, tas vienkārši ir neizdevies biznesprojekts.

Vai biznesa vidē starp Baltijas valstīm ir lielas atšķirības?

Igaunijā televīzijas bizness ir nepolitizēts. Tur konkurenti - Otrais kanāls - nemeklē ceļus, kā tevi iznīcināt, bet normāli konkurē. Es teiktu, ka Igaunija ir pati pozitīvākā no trim valstīm. Lietuvā savukārt ir tāda klanu sistēma, ka tirgū vispār nevienu nelaiž - tur ir lietuvieši un tikai lietuvieši, viss ļoti nacionāli. Mēs tur joprojām neesam iekļuvuši digitālajā televīzijā, kaut viņu vietējais Teo (Lattelecom analogs - red.) jau astoņas reizes to lūdzis, bet televīzijas padome bez jebkādiem pierādījumiem ļoti cieši pastāv, ka mēs esam Maskavas roka, un nelaiž mūs. Patiesībā aiz tā stāv ne tik ļoti politiķi kā konkurenti. Politiķi iet viņu pavadā, jo viņiem tas ir izdevīgi. Tas pats ir Latvijā - konkurenti izmanto nacionālistus, lai tie uzbrūk mūsu kanālam. Viņiem tas neko nemaksā, bet politiķi savam elektorātam var teikt, ka, lūk, mēs cīnāmies ar krievu mafiju, ar Kremli, un nākamās vēlēšanas viņiem ir nodrošinātas.

Ja jau atgriežamies pie Latvijas politikas, kā jūs domājat - vajadzēja Saskaņas centru (SC) ņemt valdībā vai nevajadzēja?

Protams, ja SC būtu VL-TB/LNNK vietā, droši vien valstī šobrīd būtu mierīgāks tonis un vairāk nodarbotos ar ekonomiku. Bet tagad par ekonomiku neko nedzirdu - tikai bērnudārzi, krievu valoda, referendumi. Bet kā var dzīvot tā, ja visa Eiropa šobrīd runā tikai par ekonomiku?

Ir jau ideoloģiskā nesakritība - SC ir sociāldemokrāti, citas partijas pārstāv labējo spārnu...

Viņi vienkārši negribēja dalīties ar krēsliem. VL-TB/LNNK iedeva divus ministrus, bet SC būtu jādod vairāk - vienkārša aritmētika.

SC būtu valdībā, referendums būtu noticis?

Diez vai. Jebkurā gadījumā domāju, ka Nils [Ušakovs] nebūtu gājis balsot un aicināt iet uz referendumu.

Atbalstāt Latvijā divas valsts valodas vai ne?

Nē. Valsts valodai jābūt latviešu valodai, jo pazīstu krievvalodīgos, un viņi tikai sava slinkuma pēc valodu nemācās. Es domāju, ka jāliek eksāmens un jāiegūst pilsonība.

Kādēļ tad jums pašam nav pilsonības?

Ziniet, vienu brīdi mācījos latviešu valodu, bet tad uznāca problēmsituācijas, pēc tam krīze, un nogāju no distances. Tagad, kā būs vieglāk, mazāka noslodze, atsākšu mācīties un iešu likt eksāmenu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses