Vienlaikus patēriņa cenu pieaugumu veicinošs faktors ir arī visai straujā pārtikas produktu sadārdzināšanās, kas mazāk turīgo mājsaimniecību pirktspējas pieaugumu un līdz ar to ekonomisko aktivitāti varētu nedaudz piebremzēt.
Dārgā pārtika
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada rudzu mēnesi kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā ir cēlies par 3,2%. Salīdzinājumam – mēnesi iepriekš gada inflācijas rādītājs bija par 0,3% mazāks. Tas, vai inflācijas rādītājs piedzīvos tālāku kāpumu, ir atkarīgs no tā, kā mainīsies pārtikas produktu cenas Latvijas veikalu plauktos.
Šobrīd par kopējās inflācijas augšupejošu tendenci vēl nevaram runāt, jo pēdējo mēnešu ietvaros nav sasniegts tās augstākais rādītājs. Salīdzinājumam – maijā kopējais patēriņa cenu līmenis pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā bija pieaudzis par 3,4%. Tomēr ir kāda konkrēta iedzīvotāju tēriņiem ļoti nozīmīga preču grupa, kur dārdzības pieaugums ir izvērties vispārējā tendencē. Tā ir pārtika. Pēc statistiķu aprēķiniem, pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas šā gada augustā bijušas par 4,5% augstākas nekā iepriekšējā gada astotajā mēnesī. Šo faktu ir interesanti pieminēt kaut vai tāpēc, ka pērn augustā gada izteiksmē pārtikas cenas bija piedzīvojušas 0,2% vērtu deflāciju. Vēl šis fakts ir visai nozīmīgs tāpēc, ka pārtika Latvijas mājsaimniecību budžetā ir lielākā izdevumu pozīcija, tās īpatsvaram kopējos tēriņos iepriekšējos gados veidojot aptuveni ceturto daļu. Turklāt, jo mazāk turīga ir mājsaimniecība, jo izdevumi pārtikas preču iegādei veido lielāku budžeta daļu un jo vairāk izjūtams ir to cenu kāpums, tādējādi ļaujot mazāk līdzekļu atvēlēt tēriņiem citu preču un pakalpojumu grupās.
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bijusi dārzeņiem (plus 28,9%). Ir vērts piebilst, ka – ja pērn netiktu ieviesta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, iepriekšminētajā segmentā cenu pieaugums, visticamāk, būtu krietni virs 30%. Turklāt, ņemot vērā patēriņa struktūru, tas būtu veicinājis ne tikai krietni lielāku pārtikas sadārdzināšanos, bet arī kāpinātu kopējo inflācijas rādītāju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 16. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!