Šobrīd aptuveni 200 Latvijas lielāko uzņēmumu saprot, ka "apdedzināties" ir dārgi, tāpēc izmanto valsts atbalstu Altum eksporta garantiju veidā, lai apdrošinātu ārvalstu darījumus. Turklāt pieredze rāda, ka apdrošināšanas izdevumi attaisnojas jau pie pirmā sadarbības partnera neapmaksātā rēķina.
Izvērtējot pat viena zaudēta ārvalstu darījuma sekas, nereti nākas secināt, ka viens neveiksmīgs darījums pie uzņēmuma rentabilitātes 4% ir pretstatāms vismaz 25 līdzvērtīgiem darījumiem, lai uzņēmums varētu segt zaudējumus. Strādājot pie mūsu klientu debitoru parādu atgūšanas, redzam, cik patiesībā lieli un bieži vien arī negaidīti ir eksporta riski. Vislielākais parādu piedziņas lietu skaits ir būvniecības, tirdzniecības un farmācijas nozarē, pārtikas un elektronikas preču sektorā, kā arī eksporta produktu viesnīcām un restorāniem kategorijā. Kā liecina mūsu sadarbības partnera IGK Group apkopotie dati, tad vidēji piedzenamās summas par neapmaksātu preci svārstās no 25 000 līdz 50 000 eiro, taču lielajiem uzņēmumiem līdz pat 500 000 eiro. Riskantu klientu vidū ir partneri gan NVS valstīs, gan Āzijā un Covid-19 pandēmijas laikā – arī Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Ilgstošas nemaksāšanas un partneru maksātnespējas iemesli ir dažādi. Paradoksāli, bet līdz šim nereti riskantākie izrādījušies ilgstošie sadarbības partneri. Piemēram, ir situācijas, kad nav apmaksāti pieci rēķini pēc kārtas, bet uzņēmējs turpina sūtīt preci, jo biznesa partneris sola samaksāt, tomēr nauda tā arī netiek saņemta, jo partnerim radušās finansiālas grūtības.
Sastopamas ir arī krāpšanas shēmas, kad it kā uzticami partneri vairākkārt īsteno veiksmīgus darījumus un apmaksā visu laikā, bet vienā reizē piesaka dubultu apjomu un pazūd, pasludinot maksātnespēju. Redzēti arī tādi krāpšanas mēģinājumi, kad citu valstu pārstāvji izveido uzņēmumus attīstītajās ES valstīs, tādējādi uzdodoties par godprātīgiem klientiem. Ir vēl "profesionālie parādnieki", kuri paņem preci no viena pārdevēja, nesamaksā un vēršas pie cita. Mūsu sadarbības partneriem ir datu bāzes, kas reģistrē šādus gadījumus, lai brīdinātu klientus, taču, izvērtējot partneri patstāvīgi, šāda informācija uzņēmējiem var arī nebūt pieejama.
Jāņem vērā, ka parādu piedziņas gadījumi var būt arī valūtas svārstību dēļ, kas ir būtiski un grūti prognozējami riski eksportā. Nesaskaņas var rasties arī kultūras atšķirību dēļ. Nav izslēdzami arī politiskie riski, piemēram, sankcijas vai kara stāvoklis, kas apgrūtina eksportu un partneru maksātspēju.
No riskiem nav pasargāts neviens uzņēmums. Aprēķini rāda – ja parāda laiks ir līdz gadam, neskaitot krāpšanas gadījumus un partnera maksātnespēju, tad parāda atgūšanas iespējamība ir 60%. Tomēr apdrošināt eksporta darījumus ir lētāk un drošāk.