Laika ziņas
Šodien
Migla

Mazāk ļaujas spontāniem pirkumiem

Covid-19 atnākšanas radītie kontrasti Latvijas tautsaimniecībā nav bijuši izdevīgi patēriņa kredītu portfelim. Zūdot drošībai par rītdienu un pirkumiem kļūstot pārdomātākiem nekā iepriekš, samazinājusies banku patēriņa kredītos izsniegtā naudas summa.

Latvijas banku pagājušā gada ceturtajā ceturksnī rezidentiem izsniegtais patēriņa kredītu portfelis bija 447,7 miljoni eiro, kas ir par 9,2% jeb apmēram 45 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. 

"Kopējā patēriņa kredītu portfeļa samazinājums skaidrojams ar klientu piesardzību un rūpīgāku finanšu plānošanu. Tā kā būtiski samazinājās ar ceļojumiem saistītie tēriņi, kas regulāri bija viens no kredītlimitu pieteikumu mērķiem, arī nepieciešamie aizdevumu apjomi samazinājās," stāsta bankas Citadele Karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš. Tāpat, pēc viņa teiktā, klienti arī neveica tik daudz neplānotu pirkumu kā pirms Covid-19 pandēmijas un, lai neveidotu sava budžeta pārtēriņu, samazināja savus aizdevumu limitus.


Kļūst piesardzīgāki

"Ņemot vērā pandēmijas laika ierobežojumus un valdošo neskaidrību, banku klienti kļuvuši piesardzīgāki un retāk izmanto kredītlīnijas spontāniem pirkumiem. Tāpat retāk tiek noformēti patēriņa kredīti. Tas vērojams visā Eiropā, un Eiropas Centrālās bankas dati par 2021. gada pirmo ceturksni rāda, ka šobrīd vērojams patēriņa kredītu pieprasījuma kritums par 24%, salīdzinot ar 2020. gada nogali," stāsta bankas Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs. Divciparu procentos vērts kritums ir bijis arī SEB bankā. Kā stāsta SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja Jeļena Novaka, pērn pieprasījums pēc patēriņa kredītiem samazinājies un pagājušā gada laikā piešķirtā summa bija par 26% mazāka nekā 2019. gadā. J. Novaka norāda, ka Covid-19 krīzes laikā izsniegtie aizdevumi lielākoties tiek izmantoti pārdomātiem pirkumiem. 

"Turklāt, tā kā līdz ar ierobežojumiem, kas galvenokārt skāruši ceļošanu un izklaidi, daudziem iedzīvotājiem veidojās uzkrājumi, ko viņi varēja izmantot citām vajadzībām, aizdevumi gan kredītkartes limitu, gan patēriņa kredītu formātā varbūt vairs nebija tik aktuāli, kā tas bija pirms pandēmijas. Toties, ja skatāmies datus par 2021. gada pirmo ceturksni, varam redzēt, ka salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo ceturksni jau ir neliels pieprasījuma pieaugums noslēgto līgumu skatā un apjomā," situāciju izklāsta SEB bankas pārstāve. Vēl viņa norāda, ka pērn aizdevuma mērķi lielākoties bija tādi paši kā pirms tam. Vairāk nekā trešdaļa aizdevumu tika novirzīta transportlīdzekļa iegādei. Nedaudz mazāk par trešdaļu – mājokļa labiekārtošanai. Toties līdz ar Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumiem pērn apmēram par 50% samazinājies pieprasījums pēc aizdevumiem ceļojumiem.

Arī Swedbank Patēriņa finansēšanas jomas vadītāja Latvijā Inese Anckalniņa izsaka viedokli, ka kredītportfeļa samazināšanās Latvijas kredītiestādēs skaidrojama ar iedzīvotāju tēriņu samazināšanos Covid-19 krīzes dēļ. "Ierobežotās iespējas tērēt naudu ļāva iedzīvotājiem vairāk uzkrāt. Tērējot mazāk izklaidei, atpūtai, ceļojumiem un citiem pirkumiem, izdevies izveidot uzkrājumus, ko izmantot lielākiem pirkumiem, kuriem citos apstākļos tiktu piesaistīts patēriņa kredīts. Turklāt iedzīvotāji, kuri saskārās ar krīzes nestajiem finansiālajiem apgrūtinājumiem vai kuriem bija bažas par nenoteikto finanšu situāciju nākotnē, bijuši piesardzīgāki ar jaunu saistību uzņemšanos," klientu rīcību komentē Swedbank eksperte.

Pēc bankas Luminor informācijas, pandēmijas laikā pagājušajā gadā kredītlīniju un patēriņa kredītu pieprasījums samazinājies par trešdaļu. Klienti izvēlas izmantot kredītlīnijas vai patēriņa kredītu arvien pārdomātākiem pirkumiem. Lukačovs teic, ka novērojama tendence samazināties pirkumu skaitam – iedzīvotāji iepērkas retāk, bet vienā reizē pērk vairāk. Kopumā vidējā pirkuma summa, veicot norēķinus ar karti, 2020. gadā pieauga par aptuveni 25%. 


Interesē mājas

Lai arī Covid-19 krīze veicina nedrošību un samazinās patēriņa kredītos izsniegtās summas, Lukačovs norāda, ka pieaudzis izsniegto patēriņa kredītu apjoms mājokļa remontam un īpašuma labiekārtošanai. Kopš krīzes sākuma pagājušā gada martā Luminor bankā novērots, ka cilvēki patēriņa kredītus izmanto arī, lai iegādātos īpašumus – dārza mājiņas, vasarnīcas un lauku mājas. To cena, īpaši no Rīgas attālos reģionos, bieži vien ir pietiekami zema, lai nebūtu jāņem hipotekārais kredīts. Nereti šādos gadījumos nepieciešams ieguldījums arī atjaunošanas darbiem, lai iegādātais īpašums būtu apdzīvojams. 

Papildu līdzekļi tiek piesaistīti arī ārstniecības izdevumu segšanai, hobiju un brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm, kā arī elektroierīcēm. Pērn kopumā Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu ņēmuši vidēji uz atmaksas periodu līdz 38 mēnešiem, bet vidējā aizdevuma summa bija 4000 eiro. "Paredzams, ka, stabilizējoties situācijai un samazinoties ierobežojumiem, kas saistīti ar pulcēšanos tirdzniecības vietās klātienē un ceļošanu, kredītlimitu izmantošana un pieprasījums pēc patēriņa kredītiem atgriezīsies," secina Luminor eksperts. 

Anckalniņa vērš uzmanību uz to, ka Covid-19 krīzes laikā izteikti samazinās patēriņš, bet būtiski pieaug klientu interese par mājokļa iegādi vai remontu. "Uzkrātie līdzekļi tiek ieguldīti šādos tēriņos, bieži vien, piesaistot lielāka mērķa realizēšanai arī papildu līdzekļus no Swedbank. Līdz ar to izsniegto kredītu apjoms mājoklim ir palielinājies," piebilst bankas pārstāve.


Tirgus atgūšanās

Vienlaikus Anckalniņa zina teikt, ka līdz ar ierobežojumu mazināšanu ir jūtama iedzīvotāju aktivitāte un palielinās pieprasījums pēc patēriņa finansēšanas produktiem. Tomēr domājams, ka daļēja piesardzība vēl saglabāsies. To, visticamāk, mazinās plašāka ierobežojumu atcelšana un kopējās situācijas uzlabošanās. 

Par to, ka situācija vedina domāt par uzlabojumiem, izsakās arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, aptaujas no kaimiņvalstīm liecina, ka iedzīvotāju vēlme uzņemties saistības patēriņam uzlabosies līdz ar stabilākiem nosacījumiem ekonomikā un epidemioloģiskajā situācijā. "Nav nekāda pamata domāt, ka Latvija būs izņēmums. Jo lielāka pārliecība par rītdienu veidosies, jo vairāk iedzīvotāji būs gatavi tērēt, tai skaitā izmantojot aizņemšanās iespējas. Finanšu iestādes būs gatavas atbalstīt iedzīvotājus savu vēlmju piepildīšanā. Šajā ziņā mums vēl ir jūtamas iepriekšējās krīzes atbalsis, un nekādi ar pārmērībām saistīti riski tuvākajā laikā neveidosies. Aizņēmēji kļūst izglītotāki, lai gan nenoliedzami vispārējais finanšu pratības līmenis joprojām ir tas aspekts, pie kura jāturpina piestrādāt," spriež SEB bankas eksperts.

Ekonomikas atveseļošanās iet roku rokā ar kreditēšanas apjomu pieaugumu ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Tiklīdz algas kļūst lielākas, cilvēki ir gatavi vairāk aizņemties, un tas attiecas arī uz patēriņa aizdevumiem, kuriem kredītprocentu likmes ir lielākas nekā, piemēram, hipotekārajiem kredītiem. 

Tiesa, arī pērn vidējā alga Latvijā pieauga, taču, tā kā bija ierobežotas tēriņu iespējas un ekonomiskais fons ļoti nepārliecinošs, izpalika interese par aizņēmumiem. Šogad fons ir krietni labāks, turklāt darba tirgū pamazām sāk atgriezties to nozaru pārstāvji, kuriem profesionālā darbība līdz šim bija liegta pulcēšanās ierobežojumu dēļ. Tas cita starpā arī nozīmē, ka mūsu valsts ekonomikā šogad varētu būt lielāks potenciālo patēriņa kredītņēmēju loks, nekā tas bija pagājušajā gadā. Vienlaikus gan pastāv iespēja, ka algu pieauguma temps var kļūt lēnāks nekā pērn, un tas var ietekmēt izsniegto aizdevumu apjomus.

Arī tērēšanas iespējas būs plašākas līdz ar lielākām iespējām gan ceļot, gan iepirkties. Saistībā ar tūrisma industrijas gaidāmo atgūšanos pēc pandēmijas ir jārēķinās, ka ceļošana uz ārvalstīm kopumā varētu izmaksāt dārgāk, līdz ar to var pieaugt vidējā patēriņa kredīta apmērs, kas saistīts tieši ar tūrisma pakalpojumiem.

Jautājums vienīgi ir par to, vai vajadzētu izrādīt lielu steigu iegādāties lielus pirkumus uz aizdevumu rēķina ar lielām procentu likmēm, jo situācija finanšu tirgos un strauji sakāpušās biržu aktīvu cenas uz nestabilas ekonomikas fona ļoti lielā mērā sāk atgādināt 2008. gada pavasari. Pagaidām saistībā ar centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas pasākumiem kreditēšana turpina visai strauji pieaugt, un tas ļoti uzskatāmi izpaužas visā eirozonā. Kā liecina Tradingeconomics.com apkopotie dati, šā gada martā Eiropas monetārajā savienībā mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 3,3%, kas ir straujākais pieauguma temps kopš pērnā gada marta. Kopumā var teikt, ka saistību apjoms ir visai strauji pieaudzis visu pandēmijas laiku un kopš tās sākuma līdz šā gada martam nevienu mēnesi kreditēšanas apjomu pieaugums salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā nav bijis mazāks par 3%. Tiesa, uzreiz jāteic, ka kreditēšanas pieauguma temps eirozonas mājsaimniecībām ir apmēram trīs reizes lēnāks nekā gadsimta sākuma "treknajos gados". Taču kopējais parādu slogs monetārās savienības valstīs ir sasniedzis savu vēsturiski augstāko punktu un tikai neliels skaits valstu (to vidū arī Latvija) var atļauties aizdevuma apjoma pieaugumu, lai tas tautsaimniecībai neizraisītu finansiālu disbalansu. 

Attiecībā uz mājsaimniecībām eirozonā ir vērojams parādsaistību pieaugums attiecībā pret ienākumiem. Pērn Eiropas monetārās savienības valstīs kopumā šī attiecība sasniedza augstāko punktu kopš 2013. gada un tikai pavisam nedaudz atpaliek no tā dēvēto iepriekšējo trekno gadu līmeņa. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses