Viena no iespējām likviditātes nodrošināšanai ir lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, tomēr esot arī citi priekšlikumi, kuri tagad tiks vērtēti sadarbībā ar piesaistīto finanšu konsultantu Prudentia.
Uzstādījums esot nodrošināt airBaltic likviditāti līdz gada beigām, vienlaikus nodrošinot arī tās attīstību turpmākajos gados. Cik liels līdzekļu apjoms būtu jāiegulda pamatkapitālā pagaidām atklāts netiek, jo to noteikšot finanšu konsultantu vērtējums un auditā secinātais.
Satiksmes ministrijai brīvu līdzekļu, kurus varētu ieguldīt pamatkapitālā, nav un šajā gadījumā atbildība tomēr ir privātā kapitāla īpašniekiem, uzsvēra ministrs.
Augulis arī apliecināja, ka publiskajā telpā izskanējušas vairākas versijas un piedāvājumi par iesaistīšanos aviokompānijā, līdz šim Satiksmes ministrija rakstisku piedāvājumu attiecībā uz airBaltic saņēmusi tikai no Lielbritānijā reģistrētā čārterreisu uzņēmuma Ocean Sky Aviation Ltd.
Darbs ar finanšu konsultantu turpināsies, un valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamajās sēdēs.
Patlaban plānots, ka airBaltic akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par jaunas padomes iecelšanu un kompānijas pamatkapitāla palielināšanu, notiks 25.jūlijā. Uz šo sapulci tikšot aicināts arī kompānijas vadītājs Bertolts Fliks.
Augulis arī atzina, ka patlaban viņa vadītajai ministrijai neesot pamata vērsties tiesībsargājošajās iestādēs pret Fliku, vienlaikus neizslēdzot, ka tas varētu tikt darīts pēc visas informācijas par situāciju lidsabiedrībā, apkopošanas.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka patlaban tiek veikta kompānijas juridiskā un finanšu analīze un viens no jautājumiem esot arī iepriekš slēgtā akcionāru līguma nosacījumu maiņa, kas varētu risināt daudzus jautājumus.
airBaltic prezidents un izpilddirektors Fliks iepriekš paziņoja, ka pamatkapitāla palielināšana nepieciešama turpmākai lidsabiedrības attīstībai, tostarp gaisa kuģu flotes modernizācijai.
"Saņemti potenciālo investoru apliecinājumi, un ir izrādīta liela interese par iespēju attīstīt lidsabiedrību. Privātais akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas jau paudis gatavību no savas puses ieguldīt airBaltic attīstībai nepieciešamos līdzekļus," paziņojumā norāda Fliks.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) 10.jūnijā nosūtīja vēstuli pārējiem airBaltic akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos. Finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā airBaltic būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildu ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.
Kā ziņots, no padomes atkāpušies airBaltic mazākuma akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas izvirzītie pārstāvji Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks. airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija (SM) jau otrdien nosūtīja vēstuli airBaltic valdei ar aicinājumu nekavējoties sasaukt akcionāru pilnsapulci, lai nodrošinātu jaunas padomes iecelšanu un kompānijas turpmāku veiksmīgu attīstību.
BAS norāda, ka airBaltic padomes locekļi atkāpušies, jo valsts izvirzītie pārstāvji padomē jau ilgstoši strādājot ārkārtīgi pavirši.
Tomēr SM nav lemts par airBaltic valsts puses padomes locekļu nomaiņu, jo tie uzņēmuma padomē strādājuši atbildīgi, sacīja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas aviācijas sistēmas (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.