Patlaban valodu tēmu ir saasinājušas sabiedriskajos medijos gaidāmās pārmaiņas, kas ietekmēs ierasto saturu krievu valodā.
Raugoties plašāk par strāvojumiem medijos, mērķis ir, lai visi tie cilvēki, kuri pastāvīgi un ilgtermiņā dzīvo mūsu valstī, pārvaldītu latviešu valodu. Tieši uz šī mērķa īstenošanu ir vērsts Latvijas Republikā pastāvošais normatīvais regulējums, kas nosaka to, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda.
Tas, ja mūsu valsts iedzīvotāji, kuri Latvijā dzīvo gadiem un pat gadu desmitiem, ikdienas saziņas līmenī joprojām nepārvalda latviešu valodu, liecina vai nu par intelektuālu kūtrumu, vai nu par ārkārtīgu aroganci, vai arī par ļoti noslēgtu dzīvi. Tipiskiem vidusmēra cilvēkiem piemīt spēja ikdienas saziņas līmenī apgūt valodu, kas nav dzimtā, ja šī valoda skan vidē, kurā viņi dzīvo un ir valsts valodas statusā. Turklāt Latvijā ir ne mazums cittautiešu, kuri latviešu valodu pārvalda izcili. Tādēļ 2025. gadā būtu jāizbeidz kultivēt maldīgo apgalvojumu par milzīgi lielo Latvijas iedzīvotāju daļu, kura spēj uztvert informāciju tikai krievu valodā. Šos maldus no savas dienaskārtības vajadzētu izslēgt gan politiķiem, gan sabiedrisko attiecību jomas pārstāvjiem, gan pedagogiem, gan visiem pārējiem. Vienlaikus temats par latviešu valodu Latvijā kļūst aizvien aktuālāks kontekstā ar viesstrādniekiem, kuru klātbūtne ir ļoti pamanāma transporta, tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs.
Turklāt Eiropā pieaug valstu sacensība par tā dēvētajiem digitālajiem nomadiem – labi izglītotiem cilvēkiem, kuru specialitāte ir saistīta ar virtuāli, attālināti veicamu darbu un kuri mēdz laiku pa laikam mainīt dzīvesvietu. Ne tikai Skandināvijas valsts Norvēģija, bet arī mūsu kaimiņzeme Lietuva jau popularizē sevi kā piemērotu vietu workation (no angļu valodas vārdiem work – darbs ‒ un vacation – brīvdienas). Norvēģija, Lietuva un arī citas valstis vēlas uzņemt attālināti strādājošus ārzemniekus, kuri brīvajā laikā izmantotu vietējās kultūras, dabas tūrisma un izklaides iespējas.
Ir skaidrs, ka arī pie mums atbraucēju no ārvalstīm mazāk nekļūs. Iespējams, ir jāattīsta mūsdienīgs, daudzveidīgs latviešu valodas kursu piedāvājums digitālā formātā.
Tāpat arī mūsu sabiedrībai jāvienojas par minimālo prasību līmeni gadījumos, kad dažādās nozarēs sastopam darbiniekus, kuri Latvijā ieradušies nesen un, visticamāk, uz mūžu te nepaliks.