Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Aktualitāte – digitālais eiro

Valdība šajā nedēļā uzklausīja informāciju par Eiropas Centrālās bankas digitālā eiro projekta izpētes sākšanu. Ierēdnieciskais definējums ir tāds, ka digitālais eiro būs "tā turētāja prasība pret eirosistēmu digitālā formā". Latvijas Bankas pētījums Maksājumu radars atklāj, ka par digitālo eiro ir dzirdējuši 29% mūsu valsts iedzīvotāju.

Latvijas Banka uzsver, ka digitālais eiro neaizstās kādu no pašreizējiem – skaidrās un bezskaidrās – naudas veidiem, bet gan papildinās esošos norēķinu variantus. Ar digitālo eiro saistītā izpēte ir sākusies oktobrī, tā ilgs 24 mēnešus, un izpētes laikā tiks lemts par digitālā eiro formu, pielietojamību un ieviešanas tehniskajām detaļām, vēsta Finanšu ministrija. Līdz ar to ir ticams, ka līdz reālai digitālā eiro lietošanai nonāksim ne agrāk par 2024. gadu.

Tomēr virzība uz Eiropas Monetārās savienības kopējo valūtu digitālā formā ir uzmanības vērta vairākos aspektos. Vispirms jāuzsver, ka patlaban jēdziens "digitālā nauda" asociējās ar bitcoin un citām kriptovalūtām, kuru vērtība var piedzīvot straujus kāpumus un tikpat straujus kritumus, ļaujot to īpašniekiem pelnīt, bet radot arī zaudējumu riskus. Savukārt līdz ar virzību uz digitālo eiro attieksme pret digitālo naudu varētu būtiski mainīties.

Vēl viens aspekts ir saistīts ar skaidras naudas popularitātes kritumu. Diskusijas par digitālo eiro apliecina, ka pāreja uz virtuāliem norēķiniem, kas aizsākās jau pirms Covid-19 pandēmijas, bet plašākus mērogus ieguva pandēmijas laikā, kad ierobežojumu ietekmē iepirkties internetā sāka pat tie cilvēki, kuri iepriekš bija skeptiski pret e-komerciju, aizvien turpināsies. No Latvijas Bankas informācijas ir secināms, ka skaidru naudu vispār neizmanto tikai 2% iedzīvotāju, taču vidēji vienas personas skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 30% un 70%.

No iepriekš minētā izriet vēl viens aspekts. Jāatceras, ka pirms dažiem gadiem plaši tika popularizēts apgalvojums, ka, samazinot skaidras naudas apriti, saruks arī ēnu ekonomika. Izskanēja pat apgalvojums, ka aplokšņu algas, kas Latvijā veido ievērojamu daļu no ēnu ekonomikas, iespējams maksāt tikai skaidrā naudā, gluži burtiski ieliekot banknotes aploksnē. Tomēr kriptovalūtu līkumotie ceļi un citi virtuālās pasaules labirinti ideālistiskos saukļus, ka pietiek mazināt banknošu lietošanu, lai saruktu ēnu ekonomika, ir pieklusinājuši.

Ir iespējams, ka digitālais eiro padarīs ērtāku ikdienu eirozonas valstu iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem, taču cīņā ar ēnu ekonomiku būs jāmeklē vēl citi risinājumi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē