Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Apvienotās Eiropas altāris

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.

Nepieciešamību reformēt svarīgāko lēmumu pieņemšanas kārtību Šolcs pamatoja ar to, ka "pastāv risks, ka viena valsts ar savu veto traucēs visām pārējām virzīties uz priekšu". Būtībā tas bija nepārprotams mājiens gan ne vienas, bet divu valstu – Polijas un Ungārijas – virzienā, kuras abas, neraugoties uz savstarpējām pretrunām, regulāri atsakās upurēt savas nacionālās intereses uz apvienotās Eiropas altāra. Turklāt aizvien biežāk apgalvojot, ka par ES kopīgajām interesēm tiek uzdotas galvenokārt Vācijas un arī Francijas intereses. Sākot ar tīri ekonomiskām un beidzot ar ideoloģiskām.

Tikpat būtiskas ir arī pretrunas starp tā sauktajām veco un jauno Eiropu (kuru personificē pirmkārt jau Varšava) par ģeopolitiskiem jautājumiem jeb būtībā par ietekmi ES. Berlīnes un Parīzes tandēma vadošā loma apvienotajā Eiropā šo pretrunu, kā arī šo valstu līderu kvalitāšu dēļ pēdējā laikā jūtami iet mazumā, bet veto tiesību atņemšana oponentiem ir lielisks veids, kā vismaz mēģināt atjaunot iepriekš ierasto lietu kārtību. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par kvalificēto vai vienkāršu vairākumu, ir skaidrs, ka Vācijai un Francijai netrūkst iespēju tos nodrošināt.

Jāpiebilst, ka visu iepriekšminēto lieliski apzinās arī Varšavā un Budapeštā, un šā iemesla dēļ Šolca cerības drīzā nākotnē iegūt ES reformatora laurus ir vairāk nekā pieticīgas. Bez visu ES dalībvalstu, ieskaitot Poliju un Ungāriju, piekrišanas izmaiņas lēmumu pieņemšanas sistēmā nav iespējamas, bet abās šajās valstīs pie varas esošie politiskie spēki diezin vai grasās labprātīgi atteikties no būtībā galvenās viņu rokās esošās ietekmes uz ES sviras.

Cits jautājums, ka pati tēmas aktualizēšana nozīmē – reformu nepieciešamība ar gana augstu ticamības pakāpi kļūs par neatņemamu ES dienaskārtības sastāvdaļu. Tostarp centīgi tiks virzīta ideja, ka tie, kas ir pret reformām, bremzē visas savienības progresu ģeopolitiski sarežģītā situācijā, kā arī tiks pacietīgi gaidīts piemērots brīdis izmaiņu ieviešanai. Šajā algoritmā nav nekā jauna, un līdz šim tas parasti ir darbojies, pat ja nozīmē nacionālās suverenitātes kārtējo iešanu mazumā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiskās intrigas

Tikai ar vienas dienas starpniecību varējām vērot divus savstarpēji nesaistītus un reizē saistītus piemērus, kā politiķi ļoti līdzīgas situācijas mēģina izdekorēt sev vēlamā izskatā.

Debates par pragmatismu

Republikāņu kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta pēc gandrīz pusgadu ilgas vilcināšanās acīmredzami iekšpolitisku iemeslu dēļ, saistītu ar gaidāmajām ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanām, 20. aprī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē