Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Bailes no līderiem

Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas politikā vērojams kāds fenomens, kas gan ir visai Eiropai raksturīga laikmeta iezīme – spožu demokrātisku partiju līderu trūkums. No vienas puses, daļai sabiedrības liberālo uzskatu ietekmē, iespējams, jebkāda veida līderība ir sākusi asociēties ar autoritārismu, demokrātijas trūkumu, gandrīz vai Aleksandra Lukašenko parauga pārvaldības praksi. No otras puses, šķiet, pašām partijām šos līderus nemaz tik ļoti negribas, gandrīz vai bail no viņiem.

"Ja nākotnē partija izveidosies par viena universālā kareivja partiju, tad tas ir partijas lielākais risks..(..) Mums ir līderi, spēcīgas personības, un ir svarīgi, lai viņi parādās nacionālajā līmenī. Pat nav svarīgi, vai tas būšu es vai ne, bet, ja tas nebūs arī ne [Edvards] Smiltēns, ne [Māris] Sprindžuks, tas nozīmēs trešo nacionālā līmeņa cilvēku, un tad jau šie svaru kausi vairs nebūs tā, ka: mums ir viens narciss, viens līderis, kurš vienā brīdī var pagriezt muguru un aiziet veidot citu stāstu vai politiski tirgoties."

Citētie Latvijas Reģionu apvienības valdes locekļa Jāņa Vilnīša vārdi intervijā Dienai skaidri parāda kādu interesantu domu gaitu, kas, šķiet, ietekmē ne vienu partiju Latvijā – vairāki vienlīdz spēcīgi līderi ir labi, viens izteikts līderis – slikti! Kas, protams, no jebkuras pārvaldības mācību grāmatas viedokļa ir loģikas kļūda – spēcīgu līderu komanda ar vienu galveno vilcēju – uzņēmuma, iestādes vai partijas sava veida zīmolu – ir lieliska kombinācija. Dīvains ir arī šīs domu gaitas pamatojums – uzticības trūkums pret paša partijas biedriem.

Līdzīgas domāšanas rezultātā nevienai no šobrīd nozīmīgākajām pie varas esošajām vai opozīcijas partijām nav viena cilvēka, spēcīga līdera, kuru vēlētājs varētu asociēt ar šo partiju. Izņemot varbūt "jaunos opozicionārus" – Aldi Gobzemu vai Aināru Šleseru, kuru izredzes iekarot lielas sabiedrības daļas uzticību savukārt ir visai vājas. Divi partijas vai apvienības priekšsēdētāji ir kļuvuši gandrīz vai par normu, ne izņēmumu. Un, pat ja tāds ir viens, viņš vismaz publiski apzināti izvairās no tā, lai, nedod Dievs, kāds sāktu pārmest vēlmi pēc lielākas ietekmes, vai arī viņš nespēj šo ietekmi panākt pat gribēdams.

Rezultāts ir tāds, ka vēlētāji zaudē būtiskus orientierus, partijas – iedvesmotājus un saliedētājus, valsts – spēcīgus premjera kandidātus un potenciālus valstsvīrus, kas spēj izaugt pāri partiju iekšējo grupējumu savstarpējām cīņām.

Un demokrātijai, kas šobrīd gan Eiropā, gan Latvijā ir lielāko izaicinājumu priekšā pēdējo trīsdesmit gadu laikā, šī tendence nekādi nepalīdz.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē