Lasīju Facebook jūsu sašutuma pilno vēstījumu par atkritumu degšanu Jūrmalā un ar to saistītām nepilnībām valsts institūciju darbā.
Tiešām interesanti sanāca, ka mans ieraksts ātri kļuva starp lasītākajiem, to izlasīja ap 170 tūkstošiem, pat neskatoties uz to, ka neesmu speciālists šajā jomā. Mana informētība par notikušo, es domāju, ir tāda pati kā jebkuram vidusmēra politiķim, kas nav tieši saistīts ar vides jautājumiem. Visi zinām, ka atkritumu krātuve aizdegās, taču lielie pārsteigumi sākās, kad mums bija iespēja iztaujāt Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Koļegovu. Tā bilde, kas saliekas kopā no nu zināmā, ir diezgan kliedzoša. Būtībā pēc šādas pašas shēmas jebkurš var iegūt pāris miljonu no zviedriem, atvedot uz Latviju 1500 fūres ar mēsliem, nokrāmējot tos kaut kur Juglā vai Doma laukumā, ja tur zeme būtu iznomājama, un tad valsts vēl samaksātu miljonu, lai to visu likvidētu.
Dzirdēti apliecinājumi, ka valsts savus tēriņus no īpašnieka piedzīšot.
Es intereses pēc apskatīju šī uzņēmuma datus Lursoft. Var redzēt, ka SIA dibināta vēl pirms eiro ieviešanas, tās pamatkapitāls ir nedaudz virs 2400 eiro, saskaņā ar deklarēto nodarbojas ar tējas, kafijas, kakao un garšvielu tirdzniecību, nevis ar atkritumiem. Šī kompānija pieder kādai citai kompānijai, tātad īpašnieks nav fiziska persona.
Ko no tā var secināt?
Vispirms jāņem vērā, ka seku likvidēšanai valsts tērēs nodokļu maksātāju naudu. Līdz ar to skaidrs, ka attiecīgajiem dienestiem savs darbs jādara īpaši atbildīgi, lai pierādītu personu vainu. Viena sadaļa tajā ir viss, kas attiecas uz videi nodarīto kaitējumu, par to likumā paredzēti cietumsodi, otrs – kā atgūt valsts tēriņus, trešā sadaļā, protams, ir amatpersonu atbildība.
Ka nav laikus novērsta problēma?
Arī Saulkrastu mežā, kur esmu kādreiz ziemā braucis pēc eglītes, gadījies redzēt, ka kāds atbraucis ar piekabi un izgāzis nolietotas riepas. Saprotu, ka tādus atsevišķus gadījumus grūti izķert. Bet, ja runājam par to apjomu, kas uzkrāts Jūrmalā, tās ir kādas 1500 fūres...
...un to vis nevar nakts tumsā pa kluso atvest un izgāzt.
Kā tas paslīdējis garām pašvaldībai un vides dienestam? Noteikti jāprasa par to atbildība. Kā vispār varēja sakrāties 26 tūkstoši tonnu? Tie ir aptuveni seši kuģi. Koļegova gan teica, ka tur tikai 1% ir videi bīstamie atkritumi. No 26 tūkstošiem viens procents ir precīzi 260 tonnas vai kādas 15 fūres, kas nav mazs apjoms. Tur ir pa pusei sašķiroti sadzīves atkritumi, tas, ko sarežģīti pārstrādāt, tāpēc labāk kādam piemaksāt, lai aizvāc.
Vai te varam konstatēt politisku piesegumu tiem, kas ko tādu pieļāva?
Koalīcijas sēdē izskanēja viedoklis, ka Koļegovas kundzei amats būtu jāatstāj. Manuprāt, no emocijām vadīties nevajag, jo ar Koļegovu mums jau ir pieredze saistībā ar kandidēšanu uz VID vadītājas amatu, kur reakcijas uz dažādām norisēm bija ļoti emocionālas un pārsteidzīgas. Līdz ar to skaidrs, ka izmeklēšanā iesaistījusies Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pieļauju, ka arī Ģenerālprokuratūra, domāju, ka viņiem ir jāizmeklē un jāpierāda gan epizodes saistībā ar attiecīgajiem nodarījumiem pret vidi un atkritumu apsaimniekošanas aprites pārkāpumiem, gan arī, iespējams, attiecībā uz amatpersonu nolaidību.
Nav šis gadījums jāskata kompleksi, citu līdzīgu gadījumu kontekstā?
Visticamāk, ka vērtējumam jānāk no premjera. Jo, kad Vienotība vadīja valdību, atbildību visbiežāk prasīja tieši no premjera saistībā ar viņa pienākumu vērtēt katras ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu rīcību.
Vai saistībā ar notikušo un arī vides dienesta nespēju laikus reaģēt nav pamats runāt par kādām likumu nepilnībām?
Koalīcijas sēdē, klausoties Koļegovas stāstījumā, kļuva pilnīgi skaidrs, ka viņa ir ļoti pieredzējis cilvēks un ļoti labi orientējas savā nozarē. Visas atbildes bija ārkārtīgi strukturētas un detalizētas. Tas, protams, nozīmē, ka viņa tajā darbā, ko strādā, ļoti labi orientējas. Tiesa, pēc sarunas palika sajūta, ka VVD un pašvaldībā pieļautas komunikācijas kļūdas vai nereaģēšana vienam uz otra informāciju – VVD nodeva informāciju Jūrmalai, tā – VVD, un pa vidu kaut kas pazuda tulkojumā. Otrs – dzirdējām arī, ka VVD nav tik plašas pilnvaras un ietekmes, kā būtu nepieciešams. Bet te labs piemērs ir Konkurences padome un Valsts kontrole. Konkurences padomes vadītāja jau kuro reizi uz Saeimu nes dažāda veida priekšlikumus, tajā skaitā likumprojektus, saprotot, kur ir tie melnie caurumi, kas jānovērš, un kā vajag stiprināt pašas vadītās iestādes kapacitāti.
Visu sarunu lasiet otrdienas, 4.jūlija laikrakstā Diena!
auditors