Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Draudīgais domino efekts

Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau ir apraduši ar domu, ka rudenī un ziemā neatliekamie tēriņi prasīs lielāku daļu no ienākumiem, nekā ierasts.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā neto alga šā gada pirmajā ceturksnī bija 951 eiro. Lai gan dažādās sabiedrības grupās finansiālā situācija ir ļoti atšķirīga, tāpat arī atšķirīgi ir siltumenerģijas tarifi dažādās pašvaldībās, tomēr vidējā atalgojuma lielums skaidri norāda uz to, ka nākamajā apkures sezonā izdzīvošanai nepieciešamie izdevumi "noēdīs" ievērojamu daļu no strādājošo cilvēku ienākumiem, nemaz nerunājot par daudziem pensionāriem un jauniešiem, kuri savieno nepilna laika darbu ar studijām. Tā rezultātā mums ir risks kļūt par sabiedrību, kura iestrēgusi leģendārās Maslova piramīdas pirmajā līmenī, t. i., koncentrējas tikai uz mājokli un uzturu, un ar saviem tēriņiem finansē galvenokārt tikai pārtikas un energoresursu industrijas.

Tas, ka vidējās algas saņēmējiem pēc pārtikas iegādes un rēķinu nomaksas pāri paliks maz naudas, rada vēl vienu problēmu, par kuru politiķi gandrīz nerunā. Šī problēma ir tāda, ka daudzām pakalpojumu nozarēm (piemēram, tūrismam, ēdināšanai, skaistumkopšanai, pasākumu rīkošanai), tāpat nepārtikas preču tirdzniecībai un, protams, arī kultūras jomai, gaidāma ļoti sarežģīta ziema, jo vienkārši būs niecīgs apgrozījums. Viegli neklāsies arī starptautisko pasažieru pārvadātāju nozarei, jo potenciālie ceļotāji rūpīgi izvērtēs ceļošanas nepieciešamību. Turklāt teorētiski ir iespējami arī jauni epidemioloģiskie ierobežojumi, ko var radīt kārtējais Covid-19 uzliesmojums.

Taču arī pakalpojumu nozarēs, nepārtikas preču tirdzniecībā un pasažieru pārvadājumu jomā strādā Latvijas iedzīvotāji, kuru vienīgais ienākumu avots var būt vidēja lieluma alga, no kuras jāmaksā rēķini un jāpērk pārtika. Ja minētajās jomās nebūs naudas aprites, iestāsies domino efekts – darbiniekiem zudīs iztikas līdzekļi, biznesa pastāvēšana būs apdraudēta, pieaugs bezdarbnieku un uzņēmumu bankrotu skaits. Tas var novest pie kārtējās masveidīgās Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanas uz citām valstīm, kurās politiskā elite cenu kāpuma krīzi būs vadījusi prasmīgāk vai kurās jau ilgtermiņā ir augstāks turības līmenis un zemākas ikdienas izmaksas nekā pie mums. Politologi prognozē, ka vismaz dažas 13. Saeimā pārstāvētās partijas iekļūs arī 14. Saeimā, tā ka mūsu politiķiem derētu apzināties situācijas nopietnību un dot vismaz mājienu par to, uz kādu valsts atbalstu var, uz kādu nevar cerēt uzņēmumi. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Uz Eiropas fona nav slikti

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos dzimušo bērnu skaits nav sasniedzis pat desmit tūkstošus – šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembrī publiskotā ziņa radusi atbalsi tajā vidē, k...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē