Pavisam savdabīgi, ka valdība arī nolēma uzdot Valsts kancelejai izmeklēt Henkuzena amatā iecelšanas apstākļus, lai gan tas ir noticis pirms sešiem gadiem un nekādi nav saistāms ar Covid. Veselības ministrs Daniels Pavļuts intervijā LTV bargi kratīja ar pirkstu, uzsverot, ka tieši Henkuzena vainas dēļ "sekas sabiedrībai ir ļoti būtiskas, ir būtiski iekavējies vakcinācijas process". Henkuzenam tiek pārmests, ka viņš 22. decembra sēdē esot nepareizi informējis valdību par papildus pieejamo Pfizer vakcīnu skaitu, 420 000 vietā minot 100 000.
Šāda notikumu interpretācija no VM un valdības puses gan vairāk atgādina miglas pūšanu sabiedrības acīs, mēģinot novirzīt uzmanību no lietas būtības uz perifēriem notikumiem. Pirmkārt, pat ja 22. decembra sēdē valdība būtu lēmusi par visu 420 000 Pfizer vakcīnu iepirkšanu, tas situāciju būtu glābis tikai daļēji. Daudz nozīmīgākas par 22. decembra valdības sēdi bija 18. un 19. novembra "ekspertu darba grupas" sēdes VM, kas netika nedz oficiāli sasauktas, nedz protokolētas, nedz pieņēma kādus oficiāli noformētus lēmumus. Taču šo sēžu rezultātā Latvija piedāvāto 800 000 Pfizer vakcīnu vietā iepirka tikai 97 000. Arī Henkuzens šajā sēdē piebalsoja Pfizer kritiķiem loģistikas apsvērumu dēļ, taču ir kāda būtiska nianse, ko, nav šaubu, viņš izmantos piesolītajā tiesvedībā par nepamatotu pazemināšanu amatā. Proti, ZVA funkcijās nekādi neietilpst vakcīnu iepirkšana, loģistika, vakcinēšana utt. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par to, pirmkārt, atbild Nacionālais veselības dienests (NVD), otrkārt – Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Veselības ministres Ilzes Viņķeles uzsvērtās bezrūpības dēļ tobrīd valstij vissvarīgākajā jautājumā (viņa nepiedalījās izšķirošajās 18. un 19. novembra sanāksmēs) nekādi lēmumi par īpašas kārtības un atbildīgo iestāžu un amatpersonu noteikšanu Covid vakcīnu iepirkuma organizēšanā netika pieņemti. Arī Krišjāni Kariņu līdz pat decembra beigām tas neuztrauca.
Tāpēc tagad mēs varam tikai minēt, kādā sakarā Svens Henkuzens decembrī pēkšņi kļuva par atbildīgo. Taču izšķirošajās VM sanāksmēs novembrī piedalījās gan NVD direktora pienākumu izpildītāja Inga Milaševiča, gan NVD iepirkumu daļas vadītājs Ainārs Lācbergs, gan SPKC pārstāvji Jurijs Perevoščikovs un Ilona Liskova. Viņu atbildība VM dienesta pārbaudēs nav pat vērtēta.
Traģisko kļūdu, nolaidību vai ļaunprātību vakcīnu iepirkumā, par laimi, patlaban izvērtē Ģenerālprokuratūra un Saeimas izmeklēšanas komisija. Pretrunīgās amatpersonu liecības, totālais haoss lēmumu pieņemšanā un dīvainā veselības ministres izvairīšanās piedalīties izšķirošu lēmumu pieņemšanā, vienlaikus gluži vai speciāli neorganizējot saprātīgu un izsekojamu kārtību, kādā tā notiek, vedina uz nopietnām pārdomām. Kuras viņas partijas biedrs Pavļuts mēģina kliedēt aiz informatīvā dūmu mākoņa.