Patēriņa cenu dzinējspēki gan Latvijā, gan citās ES valstīs ir visai līdzīgi, tāpēc ES statistikas biroja Eurostat datos redzamās cenu izmaiņas uzskatāmi atspoguļo katras konkrētas valsts ekonomiskā situācija un vietējās īpatnības. Proti, valstīs, kur ekonomiskā aktivitāte ir augsta, straujāk aug arī cenas, bet vietās ar lēnāku ekonomisko izaugsmi naudas aprite ir gausa, līdz ar to arī cenu pieaugums lēns. Šī iemesla dēļ var saprast, kāpēc patēriņa cenu pieaugums Latvijā un Austrijā īpaši daudz neatšķiras un mums gada laikā dzīves dārdzība augusi vidēji par 3%, bet zemei, kas slavena ar mūzikas skaņām, šis skaitlis sasniedz 2,6%. Protams, ļoti daudz ko nosaka jau pieminētās vietējās īpatnības. Latvijas gadījumā tā ir iepriekšējo gadu zemā atalgojuma izraisītā sliktā situācija valsts darba tirgū, kas, ekonomikai aktivizējoties un pieaugot pieprasījumam pēc darba rokām, liek strauji kāpināt algas. Lai arī mūsu uzņēmumu pievienotā vērtība aug uz kopējās tautsaimniecības fona, tas acīmredzot ir par maz, tādēļ uzņēmēji līdz ar algu palielināšanu esot spiesti kāpināt arī cenas. Šis ir viens no tiem faktoriem, kas mūsu valsts tautsaimniecībai nesola neko labu. Proti, līdz ar cenu pieaugumu atkal būs jākāpina algas, bet izdevumu segšanai vajadzēs aizvien jaunu dzīves dārdzības pieaugumu, kas Latviju atkal var iedzīt savdabīgā trekno gadu slazdā. Vai tas īstenosies vai ne, lielā mērā ir atkarīgs, vai algu pieauguma eiforija, darba samaksai apsteidzot arī cenas, līdzīgi kā iepriekšējās desmitgades vidū, neliks ar plašu vēzienu nodoties tēriņiem, ko īsti nevar atļauties. Ja tas nenotiks, tad arī ar valsts ekonomisko stabilitāti viss būs kārtībā un tā būs atkarīga vien no dažādiem ārējiem notikumiem.
Ekspertu aprindās netiek izslēgts, ka nākamajos mēnešos inflācija Latvijā varētu arī nedaudz mazināties. Tas saistīts ar to, ka jau pagājušā gada rudenī pārtikas produktu cenas bija piedzīvojušās strauju lēcienu. Un, tā kā pārtikas produkti mājsaimniecību izdevumos aizvien ir lielākā pozīcija, tas pērnruden ievērojami palielināja arī inflāciju. Tagad situācija vairs nav labvēlīga tik straujam pārtikas produktu cenu lēcienam, un tas pamazām izsīks, dodot atelpu arī patērētāju makiem.