Ieņemt ST tiesneša amatu daudziem juristiem ir augstākā iespējamā statusa iegūšana, bet, ko tas var dot partijai, kurai visiem spēkiem jācenšas panākt Saeimas vairākuma atbalstu kādam kandidātam? Teiksim atklāti, ne JV kandidātei Inesei Lībiņai-Egnerei, ne A/P kandidātei Inesei Nikuļcevai nav tāda statusa partijā, lai tās par viņu ievēlēšanu cīnītos visiem spēkiem. Lībiņa-Egnere ir pienācēja, kas politikā darboties sāka no eksprezidenta Valda Zatlera "iesaukuma", un ciešu "asinssaišu" ar JV viņai nav. Nikuļceva, lai arī nedrīkst nenovērtēt viņas saistību ar A/P ideologu Pēteri Viņķeli, nav nekāda spožā poga pie partijas mundiera, kurā ieguldīt pārcilvēcīgus resursus sacīkstē par ST tiesneša statusu.
Nav mazsvarīgi tas, ka JV šobrīd nemaz nejūtas tik spēcīga, lai Saeimā izaicinātu likteni, sākot pārbīdes parlamenta Prezidijā. Lībiņa-Egnere ir Saeimas priekšsēdētāja biedre. Pat ja viņu izdodas iecelt ST tiesneša amatā, partijai tas var atspēlēties, nespējot savu nākamo kandidātu iedabūt tikpat augstā Prezidija amatā. No malas tas varētu izskatīties kā maznozīmīga matu skaldīšana, bet politiskajā realitātē – stresa tests partijas faktiskajai ietekmei, kas kā lavīna var novest līdz tālākai ietekmes zaudēšanai un pat valdības krīzei.
Galu galā uz vienīgo vakanto ST tiesneša amatu kandidē divas valdības partijas, kuras, jau sākot no vasaras, aizkulisēs rīvējas arī par amatu un ietekmes pārdali valdībā (Diena šo tēmu ir komentējusi). Kādēļ lai sāncensību ap ST neizmantotu, lai nomērītu katras partijas potences? Protams, iespējamie kārdinājumi cīņai par ST amatu cits citu neizslēdz. Piemēram, apstākļos, kad konstitucionālā tiesa saskaras ar tādiem jautājumiem kā viendzimuma pāru partnerattiecību reģistrācija, A/P var vēlēties nodemonstrēt savu pozīciju šim nišas vēlētājam, pat ja reāli ST kuģa kurss te būtu nemaināms.
Tomēr vismaz JV risku šajā sāncensībā ir vairāk nekā potenciāla ieguvuma. Tādēļ politiskajās un juristu aprindās sačukstas, ka šoreiz līdzās personiskām un partijiskām ambīcijām stāv kādi solījumi iedziļināties saimnieciskās lietās, kuru izskatīšana konstitucionālajai tiesai vēl tikai stāvot priekšā. Pirms pāris gadiem industriālās drošības sertifikātus zaudējušie lielie būvnieki, pat neaizejot līdz ST, izmantoja konstitucionālās tiesas lēmumu lietā par pielaižu valsts noslēpumam pārsūdzēšanu, lai panāktu sev izdevīgus analoģiskus grozījumus likumā. Tagad izskan minējumi, ka nozare gatavojas ST risināt vēl kādas sasāpējušas problēmas. Pretī gan skan arguments, ka šādiem plānotājiem jāpanāk, lai konkrēts tiesnesis tiktu nozīmēts kā lietas referējošais tiesnesis, un jāpanāk vēl pārējā tiesas sastāva piekrišana viņa pozīcijai. Bet, kad gan partiju kasieri ir kautrējušies blefot, sponsoriem solot nemaz tik viegli neizpildāmo?