Kam tiks balsis no ārzemēm?

Ielūkojoties Centrālās vēlēšanu komisijas datos par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, redzams, ka diasporas aktivitāte ir bijusi zema, – no vairāk nekā 134 tūkstošiem balsstiesīgo nobalsojuši vien nepilni 32 tūkstoši.

Taču vienam politiskajam spēkam – KPV LV – izdevies iegūt 35,67% balsu, kas ir ievērojami vairāk nekā jebkuram citam politiskajam konkurentam. Patlaban tāda KPV LV, kāda tā bija pirms četriem gadiem, jau ir kļuvusi par vēsturi. Līdz ar to ir visai ticams, ka ne tikai mūsu valstī, bet arī ārzemēs dzīvojušie šīs partijas vēlētāji, kuri jūt aizvainojumu pret Latvijas politisko eliti, atrodas jaunu politisko simpātiju meklējumos. Tiesa gan, 13. Saeimas priekšvēlēšanu laikā paustais lozungs, ka gan pie Lielās aizbraukšanas globālās finanšu krīzes gados, gan pie citām Latvijas problēmām vainojama tikai un vienīgi politiskā elite, ir zaudējis senāko jaudu. Covid-19 pandēmijas gadi visai uzskatāmi likuši saprast, ka ir tādi globālie procesi, kas maz atkarīgi no mūsu Saeimas deputātiem vai valdības ministriem. Jāņem arī vērā, ka Latvija pa Covid-19 pandēmijas viļņiem vismaz pagaidām ir kuģojusi samērā veiksmīgi un nav šokējusi pasauli ne ar pašiem dramatiskākajiem Covid-19 izplatības datiem, ne arī ar pašiem stingrākajiem ierobežojumiem. Turklāt ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir pieredzējuši, ka arī viņu mītnes valstīs Covid-19 uzliesmojumu brīžos tiek pieņemti visai diskutabli lēmumi.

Gribētos arī domāt, ka tādu diasporas latviešu, kuri visā nopietnībā tic, ka pietiek vien nomainīt pieredzējušos deputātus un ministrus ar "jaunām sejām" un Latvijā uzreiz algu līmenis būs tik augsts kā Luksemburgā, bet cenu līmenis – tik zems kā Polijā, patlaban, 2022. gadā, nav daudz. Tieši KPV LV pēc 13. Saeimas vēlēšanām spilgti parādīja, ka tik vienkārši pozitīvas pārmaiņas nenotiek, turklāt ir arī citi piemēri, kas apliecina, ka politikā, tāpat kā jebkurā jomā, jaunpienācēji var ienest gan inovatīvas idejas, gan bezjēdzīgu haosu. Ņemot vērā situāciju mūsu valsts ekonomikā un demogrāfijā, noderīgi būtu, ja tie politiķi, kas ir noskaņoti nopietnam ilgtermiņa darbam politikā, ne tikai atcerētos par ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem, bet arī aktualizētu reemigrācijas tēmu. Savukārt nevēlamākais variants būtu tāds, ja ārvalstīs mītošo elektorātu piesaistītu kārtējie politiskie "viendienīši".