Šoreiz kaujiniekiem bija cits mērķis – visiem spēkiem paust atbalstu tūlītējai eitanāzijas ieviešanai Latvijā. Kā trāpīgi raksturoja ass sabiedrisko procesu komentētājs Mārcis Bendiks, šķita, ka vai ikviens no aktīvistiem ir gatavs tūlīt pat ņemt spilvenu un doties pats savām rokām izbeigt nabaga mocekļu ciešanas, kuriem valsts neļauj nomirt.
Domāju, ka jau nojaušama šīs aktīvistu armijas politiskā piederība vai pārliecība – lielā pārsvarā apvienība Attīstībai/Par!, ar nelielu piešprici no Jaunās Vienotības un Progresīvo ultraliberālā gala.
Diemžēl visas šīs ņemšanās fonā tieši šo pašu aktīvistu politisko elku neizdarības, nolaidības un, iespējams, vēl citu grēku dēļ, kurus šobrīd izvērtē Ģenerālprokuratūra, jau ir miruši simtiem cilvēku. Laikus nesāktā vakcinācija, pārslogotā, nobadinātā un ''pārreformētā'' medicīna un haotiskā veselības sistēma jau divarpus gadu ir Attīstībai/Par! politiskā atbildība.
Vai tiešām nav sajūtas, ka eitanāzijas kampaņa, kuru no tvitera aktīvistiem ir pārņēmuši aparistu Saeimas deputāti, šajā kontekstā ir vismaz nevietā?
''Redzot tagadējo Covid-19 pacientu nāves pļauju, kas pārsniedz jebkādu pacientu mirstības līmeni pat paliatīvās aprūpes nodaļā, ir jocīgi runāt par eitanāzijas nepieciešamību. Ja pandēmijas rezultātā cilvēki zaudē tuviniekus, ja cilvēki netiek pie pienācīgas aprūpes, tad runas par eitanāziju skan skarbi un ciniski,'' LTV raidījumā Saknes debesīs atzina Vilnis Sosārs, Latvijas paliatīvās aprūpes ''guru''. Pēc viņa vārdiem, pie mūsdienu labākajām atsāpināšanas iespējām nav nekāda iemesla eitanāziju pamatot ar nepanesamām sāpēm. Tās vienīgais pamatojums ir sociāls – valsts mazspēja un dažkārt tuvinieku bezspēcība vai cietsirdība.
Saeimas vairākums pagājušajā nedēļā noraidīja manabalss.lv iniciatīvas tālāku virzīšanu Saeimā. Kas ir pareizs lēmums. Tā vietā valdībai ir nekavējoties jāķeras pie fundamentālas paliatīvās aprūpes sakārtošanas Latvijā, aiztaupot fiziskas sāpes un garīgas ciešanas neskaitāmiem Latvijas ļaudīm. Tieši tagad tam ir īstais laiks – izmantojot daudz pieejamākos ES resursus. Jo cieņpilna nāve bez sāpēm mūsu valstī aizvien vēl ir turīgo cilvēku privilēģija.