Kā minimums tikšanās publiskās daļas laikā tās dalībnieki neskopojās ar komplimentiem un pateicības vārdiem ASV prezidentam, kā arī uzsvērti centās viņam nekādi neiebilst, kamdēļ it īpaši Eiropas līderu izpildījumā sarunas brīžiem izskatījās traģikomiskas. Rezultātā virkne plašsaziņas līdzekļu un ekspertu tās nodēvēja pat par Eiropas pilnīgu kapitulāciju Trampa priekšā (sarunas, jāatgādina, notika neilgi pēc tam, kad Brisele pieņēma visas ASV tirdzniecības prasības) un galīgu ģeopolitiskās subjektivitātes zaudēšanu.
Turklāt tas, ka eiropieši izvēlēsies šādu taktiku, bija zināms iepriekš. Būtībā tā ir sena galminieku un birokrātu metode gadījumiem, kad monarhs vai cits līderis sāk rīkoties pretēji viņu interesēm. Pēdējo tiek mēģināts pielabināt ar lojalitātes apliecinājumiem, vienlaikus neuzbāzīgi cenšoties panākt viņa nostājas maiņu, kā arī gaidot jauna līdera atnākšanu.
Ņemot vērā Eiropas ievērojamo atkarību no ASV dažādās jomās, tās politiķiem (gan atsevišķu valstu, gan savienības līmeņos) līdzīgu taktiku, gan bez šādas publicitātes, ir nācies pielietot arī iepriekš, un parasti tā ir devusi rezultātus. Tramps un viņa komanda tikmēr pret eiropiešu vēlmēm palika vienaldzīga, kas, visticamāk, liecina par Briseles pārrēķināšanos.
Piedevām fakts, ka apvienotās Eiropas līderi ir Trampa nesamierināmo pretinieku ASV – demokrātu – ideoloģiskie domubiedri un līdzgaitnieki, kas pats par sevi nevairo uzticību, diezin vai spēlē galveno lomu. Svarīgāk ir, ka Tramps pārstāv nevis to ASV daļu, kura uzskata sevi par tādā vai citādā mērā saistītu ar Eiropas civilizāciju (un kuri šā iemesla dēļ ieklausās Eiropas viedoklī), bet gan tos nosacītos kovbojus un tirgoņus, kuriem saikne ar Eiropu ir tikai sena un neskaidra vēstures daļa un kuri vēlas dzīvot paši pēc saviem uzskatiem un principiem.
Minētie principi savukārt neparedz cieņu pret ļaudīm, kuri visam piekrīt un vienmēr piekāpjas, ko ASV prezidents arī demonstrēja sev raksturīgajā stilā. Tāpat šāda taktika diezin vai sola panākumus ilgtermiņā – kaut vai tādēļ, ka katrs nākamais ASV prezidents Trampa norādīto Eiropas vietu jau uzskatīs par pašsaprotamu. Tā ka, ja vien nav jau par vēlu, ir steigšus nepieciešams mainīt vismaz kaut ko.