Populisma gaisotnē

Latvija līdz ar virkni citu valstu ir paudusi ļoti striktu un tiešu aicinājumu Rietumu pasaulei pēc iespējas ātrāk pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes. Tas ir pilnīgi adekvāts solis, lai maksimāli ierobežotu agresora finanšu iespējas turpināt savas kara mašinērijas darbināšanu. Ja nekas kardināli nemainīsies ģeopolitiskajā situācijā (un pašreizējās tendences uz to arī norāda), Latvijai maksimāli ātri ir jāatrod citi dabasgāzes iegādes avoti un attiecīgi arī maršruti, pa kuriem to nogādāt Latvijā, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Diezgan skaidrs, ka šīm straujajām izmaiņām un nepieciešamībai pārorientēties ir sagaidāma arī virkne likumsakarīgu, finansiāli sāpīgu seku arī teju ikvienam Latvijas iedzīvotājam, uzņēmumam un visai tautsaimniecībai kopumā, jo jārēķinās, ka par gāzes resursiem no citiem tirgotājiem konkurēs arī daudzas citas valstis un tas var būt iemesls šī energoresursa cenas pieaugumam.

Tomēr šajā pārstrukturēšanas procesā neizpratni rada virknes mūsu politiķu karstā vēlme teju par jebkuru cenu Latvijā straujā tempā sākt pašiem sava sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību, nemaz nerunājot par to, ka viens otrs politiķis jau šobrīd nekautrējas diezgan atklāti lobēt pat konkrētu potenciālo projektu, pieminot pat kaut kādas iespējamas valsts garantijas projekta piedāvātājiem. Turklāt zinot, ka cits potenciālais investors vismaz vārdos apliecinājis, ka nekādas valsts garantijas viņam nevajagot.

Grūti saprast, uz kādiem aprēķiniem vispār balstās politiķi, kuri pilnā nopietnībā runā par LNG termināli Latvijā, lai gan jau tagad ir terminālis Klaipēdā Lietuvā un jau drīz būs terminālis Paldiski Igaunijā, un eksperti lēš, ka šie divi termināļi varētu būt pietiekami mūsu reģiona vajadzību apmierināšanai. Iespējams, mums vajag pašiem savu termināli, tomēr vispirms gribētos redzēt detalizētus neatkarīgu profesionāļu aprēķinus un prognozes par sagaidāmo noslodzi, lai beigās nebūtu jāpiedzīvo situācija, ka ar atsevišķu populistisku politiķu muti valsts vārdā ir apsolītas valsts garantijas privātam biznesam, bet brīdī, kad bizness nespēs kļūt rentabls, jau atkal sabiedrībai nāksies finansēt privātu "bodīti".