Bolīvijas pamatiedzīvotāju vidū populārais Moraless, pēc tautības aimaru indiānis, pie varas valstī atradās kopš 2006. gada. Šajā laikā viņa vadītā partija Kustība uz sociālismu spēja īstenot virkni izteikti kreisu, taču efektīvu reformu, kuru panākumus, it īpaši cīņā ar nabadzības mazināšanu, atzina arī daudzas starptautiskās institūcijas, Starptautisko Valūtas fondu ieskaitot.
Par attaisnojumu Moralesa gāšanai savukārt kļuva viņa kārtējā (ceturtā) kandidēšana uz prezidenta amatu un prezidenta pasludināšana par šo vēlēšanu uzvarētāju jau pēc balsojuma pirmās kārtas. Uz ASV orientētie opozicionāri balsojuma iznākumu pasludināja par viltotu un sarīkoja masu protestus, bet Moraless, palicis bez drošības spēku atbalsta, atkāpās no amata un pameta valsti.
Apgalvojumi par vēlēšanu rezultātu viltošanu gan neizklausījās pārliecinoši, un arī masu protesti līdzinājās labi izplānotam valsts apvērsumam, pēc kura sekoja represijas pret Moralesa atbalstītājiem, turklāt ar vairākiem simtiem bojāgājušo. Tomēr Bolīvija ir tālu, bet Moraless – sociālists, antiimperiālists un antiamerikānists, tāpēc šādi sīkumi vērā ņemti netika un brīvā pasaule apsveica jauno Bolīvijas valdību ar demokrātijas atjaunošanu. Tas arī saprotami, jo ASV varas atņemšanu vienam no pēdējiem tās interešu zonā jeb "iekšpagalmā" atlikušajiem sociālistiem jau ilgstoši uzskatīja par savu goda lietu. Tāpat Bolīvijā atrodas pasaulē lielākie un ieguves izmaksu ziņā lētākie litija krājumi, ar kuriem Moraless bija noskaņots dalīties tikai ar saviem, nevis ieinteresēto Rietumu kompāniju noteikumiem.
Attiecīgi prezidenta vēlēšanām vajadzēja pilnībā legalizēt notikušās pārmaiņas, tomēr rezultāts ir izrādījies pilnībā pretējs cerētajam. Vara ir triumfāli atgriezusies sociālistu rokās, bet Moraless gatavojas tikpat triumfāli atgriezties dzimtenē.
Papildus ir jāņem vērā, ka notikumiem Bolīvijā, visticamāk, būs arī kontinentāla mēroga efekts. Ja vēl nesen tika uzskatīts, ka ASV centieni apgādāt savu "iekšpagalmu" ar proamerikāniskām valdībām vainagojas panākumiem un atlikuši tikai daži soļi līdz uzvarai, tad tagad rodas aizdomas, ka Dienvidamerikas politiskā karte var atkal strauji pārkrāsoties dažādu toņu sarkanajās krāsās.
Rezultāts pretējs gaidītajam
Oficiālie Dienvidamerikas valsts Bolīvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka tajās pārliecinošu uzvaru guvis pirms gada gāztā eksprezidenta Evo Moralesa viens no tuvākajiem līdzgaitniekiem – bijušais valsts ekonomikas ministrs Luiss Arse. Viņš saņēmis 55,1% balsu, kamēr Moralesa gāšanā iesaistītais eksprezidents Karloss Mesa – tikai 28,8%.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.