Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Otrdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta
Globālais parāds sasniedzis jaunu vēsturisko rekordu – 219 triljonus eiro, kas ir trīs reizes lielāks par pasaules ekonomikas apjomu

Stagnācijas valgos

Drīz būs apritējis 12 gadu kopš brīža, kad trekno gadu dzīres sāka nomainīt pirmie paģiru sindromi, izpaužoties tā dēvēto sub-prime jeb zemstandarta kredītu krīzē.

Vēl gadu pusotru vēlāk nepatikšanas, kas bija saistītas ar zemas kvalitātes aizdevumiem un dažādiem šaubīgiem finanšu instrumentu atvasinājumiem, bija izvērtušās vispārējos globālos satricinājumos, ko visai skaudri izjutām arī Latvijā.

Lai arī kādam šie notikumi var šķist kā visai attāla vēsture, par ko nevajadzētu satraukties, realitāte ir pilnīgi pretēja un diezgan drīz var izpausties gan kopējos makroekonomiskajos rādītājos, gan arī ierindas cilvēku ikdienas sadzīvē.

Problēmas būtība ir pasaules pārāk samilzusī parādu nasta, turklāt kopš iepriekšējās finanšu krīzes situācija ir nevis uzlabojusies, bet noticis tieši pretējais. Lai sekmētu tautsaimniecības atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, pasaules centrālās bankas samazināja procentu likmes un veica visai iespaidīgas injekcijas finanšu sektorā ar mērķi sekmēt kreditēšanu un ar to saistīto patēriņa un ražošanas pieaugumu. Šie lēmumi, visticamāk, bija pareizi, jo tobrīd ļāva izvairīties no vispārēja ekonomikas sabrukuma, turklāt pēdējos divus, divarpus gadus pasaules tautsaimniecība ir pavadījusi savā ziņā komforta zonā. Tomēr, kā skeptiķi norādīja jau šīs desmitgades sākumā, tā ir tikai "laika nopirkšana", bet problēmu risināšanai ir nepieciešamas reformas, lai tēriņus sabalansētu ar ienākumiem.

Gada sākumā tika ziņots, ka kopējais globālais parāds sasniedzis jaunu vēsturisko rekordu – 244 triljonus ASV dolāru (apmēram 219 triljoni eiro pēc kursa ceturtdien), tādējādi ir trīs reizes lielāks par pasaules ekonomikas apjomu. Skaitlis ir visai iespaidīgs, taču daudz satraucošāka ir šīs varenās summas ietekme uz ekonomisko aktivitāti. Jo lielāks ir parāds, jo vairāk naudas jāatvēl savu saistību kārtošanai, līdz ar to tiek ierobežoti līdzekļi, kuri ieplūst reālajā tautsaimniecībā. Tādējādi tiek radīta labvēlīgi augsne tam, lai ekonomiskās izaugsmes fāzes kļūtu īsākas, bet pieaugums tautsaimniecībā – mazāk izteiksmīgs. Arī šobrīd izskan runas par to, ka pasaules tautsaimniecības pieaugums bremzēsies, turklāt tiek samazināti arī ekonomiskā kāpuma prognožu apmēri. Tas norāda uz to, ka iepriekšējā tautsaimniecības stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jeb kāpuma nodrošināšana, sekmējot jaunus aizdevumus, sevi sāk izsmelt, bet citas iespējas sevi pagaidām nepiesaka. Šobrīd ir lieli parādi, bet nav straujas ekonomiskās izaugsmes bāzes. Latvijā tuvākajos gados zināms glābiņš ir tādi projekti kā Rail Baltica, taču tie globālās negācijas var mīkstināt, bet ne izskaust.

Top komentāri

Norvēģis
N
Var būt arī otra tipa cikls - naudas aprites ātrumu palielina, ik pa brīdim tp piedrukājot/padarot nevērtīgāku.Papīra banknošu laikmetā krājējekonomikas pamatlikumi īsti nestrādā, tāpēc jau tā arī ir papīra nauda un cipari-nullītes datorprogrammā.
Pipars
P
Krīzes situācijā atvērsies skaudrā patiesība... Piemēram pastāv uzskats ka ASV ir lielākā pasaules ekonomika, bet ja mēs paskatamies uz reālo šīs valsts ražojošo sektoru tad viņš ir mazāks par 20% no visa ko ASV pārstāv kā ekonomika... Krīzes situācijā (pie tik lieliem parādiem) pakalpojumu sfēra kura ASV ir lielāka par 80% no visa ko šīs valsts ekanomika veido samazināsies reizes ~10...! Tas pats būs arī eiropas savienībā un citur pasulē...! Kas pie šī scenārija būs Latvijā man pat bailes domāt...! Krievi caur mūsu ostām pateicoties pseido patriotiem vest neko nevēlas, mūsu daudzās Latvijas bankas krīzes situācijā noteikti nokļūs zem sitiena kur neizbēgami vērosim bankrotu sērijas, ražot mēs kā valsts praktiski neko neražojam... Manā skatījumā dzīves līmeņa kritums Latvijā būs pielīdzināms 90 gadu sākumam, kad alga 30 latu mēnesī bija ikdienišķa parādība... Kaut kā būs jāķepurojās!...
Edge
E
Apiņa kungs ļoti politkorekts, jo nedod ne mazāko mājienu, lai atbildētu uz jautājumu par "izaugsmes bāzes" vājumu ar jautājumu "Kur tā nauda tika ieguldīta?". Starp citu, pat nākamais LV prezidento pauž satraukumu (ja GMI tikai 58eur): "Egils Levits: Latvijā materiālā atšķirība jau bīstami liela." (la.lv)
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pret agresivitāti sabiedrībā

Saistībā ar mediju vidē vērojamo viļņošanos uzmanības vērtas ir bažas par augsto agresijas līmeni mūsu sabiedrībā.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē