Jāatgādina, ka Trauksmes celšanas likumā, kas stājās spēkā pirms diviem gadiem, definēts – trauksmes cēlējs ir tas, kurš "sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus". Svarīgs aspekts ir tieši darba vide, te nav runa par gadījumiem, kad kāds sūdzas par savu radinieku vai kaimiņu vai arī paziņo par pilsētā pamanītu problemātisku situāciju, kurā iesaistīti svešinieki. Savukārt to pārkāpumu vidū, par kuriem trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi, ierindojas gan apdraudējums sabiedrības veselībai, gan amatpersonu bezdarbība un nolaidība.
Patlaban aktuāls ir jautājums, vai šogad trauksmes celšanā atspoguļosies Covid-19 izplatības ierobežojumu iespējamā neievērošana iestādēs un uzņēmumos. Piemēram, vai kāds darbinieks cels trauksmi par to, ka viņam darba devējs liedz strādāt attālināti, lai gan amata specifika to ļautu? Vai trauksmi cels kāds pārdevējs, ja būs spiests strādāt veikalā, kurā netiek kontrolēta pircēju plūsma un uzraudzīta distances ievērošana? Vai ražotnes darbinieks cels trauksmi, ja būs jāstrādā darba vietā kopā ar kolēģi, kas ieradies darbā, neraugoties uz elpceļu saslimšanas simptomiem? Vai klientu apkalpošanas speciālists cels trauksmi, ja būs klātienē jākonsultē klienti, kuri pretēji noteikumiem nenēsā masku?
Ziņot par pārkāpumiem, protams, var šķist diskutabli ētiskā aspektā, it īpaši, ņemot vērā Latvijas sarežģīto vēsturi. Tāpat ļoti svarīgs ir sūdzību izvērtējums, jo pietiek paklausīties Latvijas Radio 1 programmu Brīvais mikrofons un palasīt žēlabas sociālajos tīklos, lai būtu skaidrs, ka ir ne mazums cilvēku, kuri vērtējumu "viss ir slikti un nepareizi!" izsaka bez racionāla pamatojuma. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka jebkādas sūdzības var tikt izmantotas profesionālās konkurences cīņā vai kaujā par biznesa nišu.
Tomēr, ņemot vērā Covid-19 augsto izplatību, ir ļoti svarīgi, lai iestādēs un uzņēmumos tiktu ievēroti epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Slimību profilakses un kontroles centrs 14. maijā vēstīja, ka "Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā ir 453,3", un uz Eiropas fona tas nav maz.
Turklāt, kamēr mūsu valdība un Saeima ierobežojumu ieviešanas un atcelšanas tēmu izmanto politiskajās spēlēs, sabiedrība gaida informāciju par to, kur uzglūn tie nopietnākie Covid-19 riski.