Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Vajag efektīvāku ekonomisko sistēmu

Ar LNK Group padomes priekšsēdētāju Aleksandru Milovu sarunājas Romāns Meļņiks.

Fragments no intervijas:

Kā nāk pavasaris, tā aktualizējas ceļu un tiltu sliktais stāvoklis. Jūsu bizness cieši saistīts ar šo jomu, varat kā eksperts novērtēt cēloņus. Problēma, ka ceļu būvētājus izvēlas pēc zemākās cenas principa un tad saņemam to, ko saņemam?

Kādam varbūt nepatiks, bet tur neko nevar darīt – esmu iepirkumu par zemāko cenu strikts atbalstītājs. Tas ir visobjektīvākais kritērijs, to nevar apiet ne ar kādu blatu sistēmu.

Bet kvalitāte taču ir saistīta ar izmaksām.

Ziniet, kāpēc pie mums nav tik kvalitatīvu ceļu kā Norvēģijā? Jo tur tiek piemērota cita darbu veikšanas tehnoloģija. Vai cits piemērs, kā ceļus būvē vācieši, – viņi vispirms izveido betona pamatni, tad to noasfaltē. Tas tad ir uz mūžiem. Ja tas paredzēts projektā, tad zemākā cena konkursā, protams, būs augstāka par to, kas pie mums. Lai visiem būtu vienādi nosacījumi un atsijātu tos, kas nevar kvalitatīvi izpildīt darbus, var piemērot papildu kritērijus, piemēram, par nodokļu nomaksu, konkrēto darbu veikšanas pieredzi u. tml. Ir, protams, izņēmuma gadījumi, kur līdz ar zemāko cenu var būt papildu kritērijs – laiks. Mums tā ir bijis, piemēram, veicot tilta rekonstrukciju, kad neizbēgami bija jāaptur satiksme.

Savukārt kvalitāti nosaka projekts, pielietotā tehnoloģija, tehniskā uzraudzība. Tad, lūk, atbildot uz jautājumu, kāpēc tik daudz sliktā stāvoklī esošu ceļu, – pirmkārt tāpēc, ka saņēmām ļoti smagu mantojumu.

Deviņdesmito gadu sākumā līdzekļu ceļu uzturēšanai nebija, kaut automašīnu skaits strauji auga?

Un arī ceļi bija būvēti pēc vecām, sliktām tehnoloģijām. Kā piemērs – labākais padomju laika ceļš ir starp Rīgu un Jūrmalu. Kā lietus, tā atklājas rises. Ar parastiem remontiem to novērst nevar, visa pamatne būtu radikāli jāpārbūvē. Tie ceļi, ko būvē šodien, ir nesalīdzināmi labāki.
Otrkārt, ceļu vajadzībām tiek piešķirti ievērojami mazāki līdzekļi, nekā būtu nepieciešams.

Kāda perspektīva?

Atļaušos ilustratīvu atkāpi. Mūsu kompānija apņēmusies iekļūt Skandināvijas valstu tirgū, kur piedāvājam metāla tiltus. Viens no mūsu uzņēmumiem specializējas tiltu konstrukciju izgatavošanā. Mums jau bija darba pieredze Eiropas Savienības valstīs, bijām tikuši galā ar to augstajām prasībām. Taču Norvēģijā, kur tilta būves projekts jau iet uz beigām, pārliecinājāmies, ka darbu izpildes kvalitātes prasības ir reizes desmit augstākas.

Kāds tam pamats?

Viņi saka: mēs nevaram atļauties remontus, tāpēc uzskatām, ka jābūvē tā, lai ilgi kalpo bez papildu ieguldījumiem. Tāpēc, piemēram, ja tiltam ir ap 40 dažādu metinājuma veidu, tie visi jāsertificē – eksperti izvērtē gan pašu tehnoloģiju, gan izpildījumu, un tad vēl paraugi jānosūta laboratorijas testiem. Līdzīgi ar krāsas pārklājumu – novirzes dažos mikronos tiek uzskatītas par brāķi.

Tas prasa arī sabiedrības attieksmes maiņu – jāspēj pieņemt, ka nākotnes vārdā maksā dārgāk.

Mēs piedalāmies konkursos, redzam, ka viņu objekti nav tik ļoti dārgāki, kā varētu šķist. Tas nozīmē, ka arī Latvijā jātiecas ne tikai pēc tā līmeņa kvalitātes, bet arī darba ražīguma.

Kas mums to liedz?

Esmu to jau vairākkārt teicis: mums ir neefektīva ekonomiskā sistēma.

Kas par to liecina?

Kaut vai tas, ka Igaunijā ir par 30% mazāk iedzīvotāju, bet budžets par 30% lielāks nekā Latvijā. Jo mūsu nodokļu sistēma ir neefektīva. Tagad par to diskutē, skatīsimies, kas sanāks. Jāsaprot, ka nav tāda jēdziena "valsts nauda", ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Avots nodokļiem ir uzņēmējdarbība. Tātad – jo labāk klājas biznesam, jo labāk cilvēkiem. Vienīgais stratēģiskais mērķis valsts pastāvēšanai ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana, kam arī ir jāveido optimāla sistēma. Jo nevis cilvēki ir priekš valsts, bet valsts ir priekš cilvēkam. Te, kad runāju par "valsti", to domāju kā organizāciju, administratīvo aparātu, nevis Latvijas zemi ar tās pļavām, mežiem, upēm, saullēktiem un rietiem.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 23.februāra, numurā!

Top komentāri

Merde
M
Jebkura ekonomiskä sisteema likumisko zaglju izpildiijumä izbeidzas ar sabrukumu.
Juris
J
Kapec Latvija valdosas amatpersons ir idioti? Par kadu ekanomikas attistibu var runat Latvija, ja 26. gadu laika sie vadoni idioti nav spejusi noteikt Latvija darba stundas samaksu? Latvija ir noteikta kaut kada komunistu laiku minimala alga 370 eiro menesi par kuru neviens normals cilveks ne stradas menesi, jo ar so nabadzibu nevar nestradajot dzivibu izvilkt. Visas civilizetas, attistitas valstis neeksiste nekadas minimalas algas, bet gan darba stundas samaksa un tiesi tas veicina darba razigumu, organizesanu.
Edge
E
Informācija pārdomām - sk. lvceli.lv. Cik ilgi jākalpo rekonstruētam vai no jauna izbūvētam asfalta ceļam? "Pareizi ieklāts asfalta ceļš uz labiem pamatiem kalpo 20 gadus un ilgāk. " Kādas ir garantijas prasības autoceļu remontdarbiem? "Tādos objektos kā jaunbūve vai pārbūve garantijas laiks ir pieci gadi, savukārt seguma atjaunošanas gadījumā tie ir trīs gadi."
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē