Vecās Eiropas brīdinājums Varšavai

Kas attiecas uz Polijas tiesu sistēmas reformu, kuru EK (un arī Polijas opozīcija) uzskata par tiesu sistēmas neatkarību un varas atzaru nošķirtības principu iznīcinošām, arī Varšavai ir savi nepavisam ne mazsvarīgi argumenti.

Neiedziļinoties niansēs (reforma ir ļoti kompleksa), Polijas valsts varai ir nopietnas pretenzijas pret to, ka tiesu sistēmas neatkarība tiek izmantota apšaubāmu darbību veikšanai. Polijas tiesu praksē netrūkst nevis vienkārši strīdīgu, bet skandalozu spriedumu, aizdomu par tiesnešu korupciju utt., bet izmeklēt šādus gadījumus var tikai pašas tiesu sistēmas uzraugošās institūcijas, kuras uz "savējo" iespējamiem grēkiem raugās caur pirkstiem vai pat nesaskata tos vispār. Attiecīgi ir gana liels pieprasījums arī pēc pārmaiņām tiesu sistēmā, un valdošā partija Likums un taisnīgums ir apsedlojusi šo vilni. Cits jautājums – vai pēc tiesu sistēmas attīrīšanas no šaubīgiem kadriem tā nepārvērtīsies pat ne par valsts valdības, bet vienas partijas kontrolē esošu instrumentu?

Kopumā gan problēma nav tāda, ko nevarētu atrisināt, apsēžoties pie sarunu galda gan pašā Polijā, gan ES līmenī, tomēr ar sarunām atklāti neveicas. Eļļu ugunij, protams, pielej arī fakts, ka Polijas ekspremjers, ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Likuma un taisnīguma faktiskais līderis Jaroslavs Kačiņskis gluži vai atklāti ienīst viens otru, tomēr arī tas ir otršķirīgs faktors, jo Briseles un Varšavas domstarpību pamatā ir citi, turklāt atšķirīgu mērogu iemesli. Pēc Lielbritānijas nu jau faktiskās aiziešanas no ES tieši Polija (Likuma un taisnīguma izskatā) ir kļuvusi par apvienotās Eiropas galveno iekšējo opozicionāri virknē jautājumu, kā arī par to ES dalībvalsti, kurai ir pašas ciešākās attiecības ar ASV, ja par attiecībām uzskata atklātu orientēšanos uz Vašingtonu. Nevar arī nepamanīt, ka pēdējā laikā aizvien biežāk sāk atšķirties apvienotās Eiropas un ASV intereses, turklāt jautājumi, par kuriem rodas domstarpības, kļūst aizvien svarīgāki. Tāpat daudzu vecās Eiropas valstu varas gaiteņos aizvien skaļāk izskan viedoklis, ka eiropiešiem pietiek būt amerikāņu mazajiem brāļiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka Vašingtonā valda pamatīgs iekšpolitiskais haoss. Piemēram, vienošanās par tā dēvētās Eiropas aizsardzības savienības (Pastāvīgās strukturētās sadarbības – Permanent Structured Cooperation jeb PESCO) izveidi lielā mērā ir tieši šo tendenču rezultāts.

Pateicoties šādam fonam, vecajā Eiropā acīmredzami mazinājusies arī jau tāpat pieticīgā iecietība pret Varšavas piruetēm, un tagad tiesu sistēmas reformas tiek izmantotas, lai atgādinātu Polijai, ka tā tomēr nav Lielbritānija.