Apgalvojumus, ka centrā un Vecrīgā esot klusums un tukšums un restorāniem trūkstot apmeklētāju, dzird bieži, turklāt papildinājumā ar universālo problēmas skaidrojumu "valdība vainīga" un piebildi "citās valstīs ir labāk". Protams, mūsu politiķi ne vienmēr izprot, cik sarežģīti izaicinājumi jāpārvar uzņēmējiem, tomēr nav vairs Covid-19 pandēmijas gadi, kad valdības lēmumu rezultātā tika apturēta daudzu jomu darbība. Patlaban pašiem uzņēmējiem ir iespējams ietekmēt sava biznesa virzību.
Attiecībā uz apgalvojumu, ka nedēļas nogalēs Rīgas vēsturiskajā centrā ir maz cilvēku, viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka pēdējā laikā ir attīstījušās galvaspilsētas apkaimes. Piemēram, Pārdaugavā Āgenskalna tirgus ēdināšanas vietās sestdienās un svētdienās ap pusdienlaiku reizēm ir grūtības atrast brīvu galdiņu. Tiek arī stāstīts, ka nedēļas nogalēs daudz cilvēku ir Pierīgas krodziņos un pastaigu takās. Turklāt visā valstī organizētās Mājas kafejnīcu dienas šovasar apmeklējuši 86 tūkstoši cilvēku, kas ir par 24% vairāk nekā pērn, vēsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Kopumā no dažādiem informācijas avotiem ir secināms, ka rīdzinieki, kuri nedodas uz pilsētas centra restorāniem, atrod brīvā laika pavadīšanas iespējas citos galvaspilsētas rajonos. Ja raugās visas valsts ekonomikas mērogā, nav svarīgi, vai iedzīvotāji naudu tērē galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, apkaimēs vai laukos, līdz ar to satraukumam par tukšu Vecrīgu nav pamata.
Saistībā ar apgalvojumu, ka citās Baltijas pilsētās ir vairāk dinamikas nekā Vecrīgā, jāteic, ka Dienas novērojumi liecina – vecpilsētās dinamiku tomēr nodrošina galvenokārt tūristi.
Pēc oficiālajiem statistikas datiem, Igaunijas tūristu mītnēs jūlijā nakšņojuši vairāk nekā 507 tūkstoši viesu, Latvijas tūristu mītnēs – nedaudz vairāk par 400 tūkstošiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tūrisma industriju balsta viesi no Somijas, kuru skaits jūlijā pārsniedzis 127 tūkstošus. Pie mums visvairāk ārvalstu viesu bijis no Lietuvas, tomēr vien nedaudz vairāk par 45 tūkstošiem.
Teorētiski Latvijai, lai sasniegtu Igaunijas līmeni, vajag vēl daudzus tūkstošus tūristu, piemēram, no Baltijas jūras reģiona valstīm. Un, protams, par to jādomā arī politiķiem.