Vienošanās tomēr būs?

Minēto līgumu, kura darbības termiņš beidzas mazāk nekā pēc četriem mēnešiem (2021. gada 5. februārī), daudzi eksperti jau bija norakstījuši. Lai arī turpinājās divpusējas konsultācijas, valdīja viedoklis, ka ASV prezidenta Donalda Trampa nostājas dēļ New START – pēdējo nozīmīgo liela mēroga bruņojuma ierobežošanas līgumu – gaida tāds pats liktenis kā līgumus par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju vai atvērtajām debesīm.

ASV prezidenta administrācija, jāatgādina, ir paudusi gatavību vienoties par jaunu stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu tikai ar nosacījumu, ka tajā tiek iekļauti arī visi jaunie Krievijas stratēģiskie ieroči (kas ir Maskavai neizdevīgi) un šim līgumam pievienosies Ķīna. Ja attiecībā uz pirmo prasību teorētiski vēl bija iespējams panākt vienošanos, tad Pekina pievienoties līgumam atsakās kategoriski, un neviens, ieskaitot Krieviju, šo nostāju ietekmēt nevar.

Attiecīgi līgums šķita nolemts, tomēr tagad situācija ir mainījusies, acīmredzot 3. novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu dēļ. Trampa oponents Džo Baidens jau iepriekš bija paziņojis, ka būs gatavs vai nu pagarināt spēkā esošo vienošanos, vai arī noslēgt jaunu līgumu, un šo faktu nesen piesauca Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norādot – tas rada priekšnoteikumus sadarbībai ar Baidenu nākotnē.
Paralēli Ženēvā tika aizvadītas ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Roberta O’Braiena un Krievijas Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāja Nikolaja Patruševa sarunas, pēc kuru noslēguma parādījās pagaidām neoficiāla informācija, ka jau drīzā laikā tiks paziņots par abu lielvalstu panāktu principiālu vienošanos par jauna līguma noslēgšanu.

Kā tiek uzskatīts, paziņojums izpaudīsies kā abu prezidentu kopīgs memorands, nodomu protokols vai kāds cits dokuments, kurā būs pausta apņemšanās pagarināt New START uz laiku, pietiekamu jauna līguma noslēgšanai. Pēc visa spriežot, ASV šāds dokuments tiks pozicionēts kā prezidenta Trampa ievērojams ārpolitisks sasniegums un jaunas bruņošanās sacensības vai aukstā kara novēršana. Gluži oktobra pārsteigums tas nebūs, tomēr iespaidu uz vēlētājiem atstās.

Tajā pašā laikā viss iepriekš minētais nesniegs garantijas, ka pēc Trampa atkārtotas ievēlēšanas ASV prezidents neizlemj atgriezties pie savām sākotnējām prasībām, kas savukārt liedz ļauties pārmērīgam optimismam šajā jautājumā.