Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Augošas labklājības gaidās

Gada nogale tradicionāli ir brīdis, lai izvērtētu paveikto un apspriestu nākotnes perspektīvas. Sevišķi jau ekonomikā. Runājot par Latvijas tautsaimniecības norisēm, aizejošo gadu varētu uzskatīt par zināmu tramplīnu tam, lai sabiedrības lielākā daļa kļūtu turīgāka.

Tas attiecināms ne tikai uz nodokļu reformu, kuras ietvaros esam nonākuši sākumposmā tam, lai iedzīvotāju mazāk turīgā daļa sāktu izjust vismaz kaut kādu turības pieaugumu, bet arī tīri ekonomiskiem faktoriem, kuri rada priekšnosacījumus vispārējai iedzīvotāju labklājības izaugsmei. Eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem izteikuši prognozes, ka šogad Latvijas tautsaimniecības apjoms salīdzināmos skaitļos varētu pieaugt vairāk nekā par 4%. Šobrīd jau tuvāk gada nogalei sāk šķist, ka izaugsme varētu būt tuvāk 5% līmenim. Lai vai kā, tomēr esam tikuši pie straujākā attīstības tempa kopš desmitgades sākuma, un būtiska ekonomikas aktivizēšanās vērojama bez iepriekš notikušas finanšu krīzes.

Jau minētās nodokļu reformas iespaidā likumdošanā paredzētā reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir dzinulis jaunām investīcijām Latvijas uzņēmumos un pašu komercsabiedrību daudz "baltākām" bilancēm. Tātad nākamo gadu gaitā kompānijas daudz aktīvāk nekā iepriekš ieguldīs attīstībā, bet tas nozīmē gan jaunu pieprasījumu pēc darba rokām, gan lielāku aktivitāti tirdzniecības, rūpniecības un būvniecības nozarēs. Tiesa, darba roku trūkums sāk izvērsties aizvien hroniskākā problēmā, tomēr arī šeit iespējams nonākt pie pozitīva risinājuma. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Latvijā netrūkst uzņēmumu, kuru finansiālā labklājība lielā mērā balstās centienos ietaupīt uz darbinieku atalgojuma un valstij optimizēto nodokļu rēķina. Diezin vai ilgtermiņa sabiedrības labklājība var tikt nodrošināta ar šādu komercsabiedrību pastāvēšanu. Tāpēc radīsies zināms pamats, lai pie labākajiem darbiniekiem tiek tas, kurš ir konkurētspējīgāks, bet vārds "konkurētspēja" mazāk tiks saistīts ar optimizāciju, vairāk ar biznesu, kurš nostādīts uz ilgtermiņā virzītu attīstību, ļaujot darbiniekam pretendēt nevis tikai uz lielāku aplokšņu algu, bet arī uz lielāku darba samaksu, iekļaujot atbilstošas sociālās garantijas.

Arī notikumi ārpus Latvijas ir labvēlīgi ekonomikas attīstībai, neraugoties uz politisko nenoteiktību. Šobrīd dažādu ekspertu diskusijās aizvien vairāk izskan pārliecība, ka pasaules ekonomikai izdodas iekustēties un aizvien izteiktāk pārvarēt iepriekšējās finanšu krīzes sekas, kas rada labvēlīgus apstākļus, lai uz eksporta rēķina tiktu pelnīts vairāk, un arī vairāk tiktu tērēts valsts iekšienē, tādējādi naudai pelnot jaunu naudu.

Top komentāri

reptilis
r
Pieaugs akcīze degvielai ...un inflācija noēdīs algu pieaugumu....tā ,kā nekāda liela labklājības pieauguma nabagiem nebūs...ak,jā kļūdījos -tie varēs grauzt burkānus un kāļus...tā teikt ēst veselīgāk:))))
seb
s
Palasiet seb bankas un citu banku pētījumus. Vēlākais 2019. Gadā tuek solīta kārtējā cikliskā kapitālisma ekonomiskā krīze. Rit pēdējais gads pirms krīzes, jākrāj nauda...
Pipars
P
5cas pasaules vadošās centrālās bankas FRS ECB Japānas banka Anglijas banka un Šveices nacionālā banka uz savām bilancēm ir sakrājušas 16 triljonus dolāru! Tikai gada laikā ECB bilance dolāru izteiksmē ir izugusi par 1.5 triljoniem $ Japānas banka 0.5 triljoniem Anglijas banka 185 miljardiem Šveices nacionālā banka 135 miljardiem! Kopā no 2014 gada naudas printeris ir saprintējis 5.3 triljonu $! Lai novērtētu apjomus no 2007-2009 pašā krīzes asumā tika saprintēti 3 triljoni! No 2007 gada strādā dzelžains likums (ne brīdi bez naudas printēšanas) centrālās bankas uzpērk visu kas nav pienaglots! Ja tomēr kāda CB aptājās tad iniciatīvu pārtver cita CB! Vistālāk savā monetārajā vājprātā ir aizgājusi Japānas CB kura pa 7 gadiem pieckārtīgi ir uzgriezusi savu bilanci! Pašreizējā pasaule nemaz nezina ko nozīmē dzīvot bez nepārtrauktas likviditātas piegādes. ŠIS VĀJPRĀTS NEVAR TURPINĀTIES ILGI!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē