Bažas par interešu konfliktu riskiem

Esat vērsušies pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV), aicinot neapstiprināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatā konkursa komisijas izraudzīto līdzšinējo bankas Citadele valdes locekli Santu Purgaili. Kāpēc uzskatāt, ka Purgaile nav labākā kandidatūra?

Ar šo vēstuli un mūsu definēto pozīciju vēlamies sasniegt divus mērķus. Pirmkārt, norādām Ministru kabinetam uz iespējamiem interešu konflikta riskiem konkrētajā situācijā, kas var palielināt arī korupcijas risku. Tālāk tā jau ir lēmumu pieņēmēju atbildība, ko viņi ar šo informāciju dara. Ceram, ka valdība rūpīgi izvērtēs riskus, pieņems lēmumu un skaidros to sabiedrībai. Otrs mērķis – skatīties uz sistēmu kopumā un norādīt, kas, mūsuprāt, būtu tajā sakārtojams. Patlaban ir brīdis, kad, mūsuprāt, Latvija ir daudz izdarījusi finanšu sistēmas sakārtošanā.

Vēstulē premjeram norādāt, ka Purgailes nodarbinātība privātajā banku sektorā un nesenais augstais amats tajā rada risku, ka kandidātes darbība FKTK vadītāja amatā varētu būt vairāk privāto banku, nevis sabiedrības interesēs. Uzskatāt, ka šāda "iepriekšējā bagāža" tiešām rada iespējamus riskus?

Sanāk tā, ka kandidāte (Purgaile – red.) vakar iestājās par banku interesēm, bet pavisam drīz viņa, iespējams, uzraudzīs bankas. Šīs vakardienas intereses un attiecības vēl ir ļoti siltas un tiešas. Ir jāpaiet kādam laikam, un jāļauj šīm saitēm, tā teikt, atdzist. Pāreja no privātā uz publisko sektoru pati par sevi nav nekas slikts, turklāt tas pat var ienest dažādas inovācijas, jaunas perspektīvas. Tajā pašā laikā palielinās iespēja, ka lēmumu pieņemšanā, likumu un plašo FKTK funkciju piemērošanā kandidātu var vadīt privātā sektora aizspriedumi un intereses. Šīs plašās funkcijas, kas attiecas uz visu sektoru, būs grūti nošķirt attiecībā uz konkrētu banku. 

Kandidāte publiski ir teikusi, ka viņa nepieņems nekādus lēmumus attiecībā uz saviem iepriekšējiem darba devējiem, taču tas varētu ļoti ierobežot viņas spējas pildīt šā amata pienākumus pilnvērtīgi.

Ja skatāmies pasaules pieredzi, ir bijuši gadījumi, kad arī privātās kompānijas veicina savu vadītāju pāriešanu uz ietekmīgiem regulatoru amatiem publiskajā sektorā, arī tieši finanšu sektorā. Piemēram, 2013. gadā ASV vairākas organizācijas ļoti kritizēja lēmumu iecelt ASV Valsts kases sekretāra amatā vienas no lielākajām bankām topmenedžeri, arī Eiropā ir bijuši dažādi gadījumi. Galvenā problēma, ko akcentējam, ir šis regulējums un uzraudzības trūkums, kas var novest pie interešu konfliktiem vai tālākiem pārkāpumiem. Tāpēc ļoti svarīgi arī Latvijā noteikt ierobežojumus, piemēram, mūsu ieteikto "atdzišanas periodu", kas dažās ES un OECD valstīs jau ieviests.