Otrdien valdība akceptēja 2023. gada budžeta projektu, ko ceturtdien jau plānots iesniegt izskatīšanai un apstiprināšanai Saeimā. Jāatzīst, tādu garu un karstu diskusiju īsti nemanīja. Droši vien lielākās diskusijas gaidāmas Saeimā. Bet kāds ir uzņēmēju pirmais vērtējums par šā gada budžetu – ko tas mums sola labu un ar kādām problēmām jārēķinās?
Savā ziņā šis Finanšu ministrijā sagatavotais un valdībā akceptētais budžets un arī pēcvēlēšanu signāli vismaz man liek domāt, ka pie konkrētā premjera, pie konkrētā [koalīcijas] salikuma Jaunās Vienotības (JV) vadībā sagaidāma tāda turpinātības politika. Respektīvi, tas viss, kas bija iepriekšējos četros gados, turpināsies – diezgan ierēdnieciska valsts pārvaldība; turpināsies ekonomiski politiskā doma, ka likme ir jāliek uz publisko sektoru. To mēs kā privātā joma ļoti izjūtam – akcents tiek likts uz valsts uzņēmumiem, tiek stiprināts publiskais sektors, bet privātā uzņēmējdarbība tiek atstāta malā – jūs tur cīnieties, kā varat.
Kā tas izpaužas?
Lielie valsts uzņēmumi – Latvenergo vai Latvijas valsts meži un tamlīdzīgi – ar dažādiem tarifiem, likmēm un tamlīdzīgi faktiski rada tādu kā papildu nodokļu sistēmu, caur kuru valsts kasē ienāk relatīvi lielas naudas summas. Un tad jau pārdales procesā šī nauda tiek sadalīta visvairāk neapmierinātajiem. Bet tā sauktais vidusslānis – mazais, vidējais bizness, dažādu jomu speciālisti, tie, kuri rada to vērtību, – ir atstāts novārtā: ja varat izdzīvot, labi, ja nevarat – tad neko.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!