Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Valsts kontrole: Vēl nepieciešami uzlabojumi Covid-19 seku novēršanai piešķirto līdzekļu izlietojumā

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes papildus piešķirtos līdzekļus Covid-19 seku novēršanai un atbalsta pasākumiem krīzes pārvarēšanai, izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos konstatēti trūkumi, kuriem nepieciešami uzlabojumi, secināts Valsts kontroles revīzijā par valsts 2020.gada saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole, pārbaudot papildu piešķīrumus resoriem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un pārdales saistībā ar Covid-19 pasākumiem 949,222 miljonu eiro apmērā, kas ir 77% no resoriem kopā papildus piešķirtajiem 1,238 miljardiem eiro un 93% no Covid-19 seku novēršanai un krīzes pārvarēšanai faktiski izlietotajiem 1,023 miljardiem eiro.

Lielāko daļu no pārbaudītajiem pasākumiem veido atbalsts tautsaimniecībai un absolūti lielākais finansējums ir Satiksmes ministrijas, tostarp pamatkapitāla palielināšana lidsabiedrībai "airBaltic" jeb AS "Air Baltic Corporation" - 250 miljoni eiro, projektu īstenošanai autoceļu jomā - 73 miljoni eiro, un Ekonomikas ministrijas, tostarp AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" krīzes garantiju programmas, krīzes aizdevumu programmas un alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai - 190 miljoni eiro, atbalsts preču un pakalpojumu eksportētājiem un tūrisma nozarei 59 miljoni eiro, rīcībā.

Kopumā Valsts kontrole ir secinājusi, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes papildus piešķirtos līdzekļus Covid-19 seku novēršanai un atbalsta pasākumiem krīzes pārvarēšanai ir pieprasījušas pamatoti, izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim un atbalsta pasākumus ir administrējušas atbilstoši attiecināmajiem tiesību aktiem.

Tomēr atsevišķos gadījumos ir konstatēti trūkumi un Valsts kontrole ir sniegusi 50 ieteikumus vai priekšlikumus valdībai un atbildīgajām institūcijām jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi.

Daļa no sniegtajiem ieteikumiem jau ir ieviesti, un veikti uzlabojumi, piemēram, novēršot nelīdzvērtīgus nosacījumus atbalsta saņēmējiem, mazinot administratīvo slogu un vienkāršojot atbalsta administrēšanas mehānismus, uzlabojot procesu caurskatāmību, kā arī liekot rūpīgāk vērtēt, vai plānotie atbalsta pasākumi ir saistīti ar pandēmijas ietekmi un nepieciešami pandēmijas pārvarēšanai.

Tā piemēram, Valsts kontrole norāda, ka Zemkopības ministrija nepiedāvāja mainīt noteiktās atbalsta likmes un atbalsta programmai lauksaimniecības un pārtikas ražošanā nepieciešamo finansējuma apjomu atbilstoši faktiskajam nozares ieņēmumu samazinājuma līmenim, kas vairumā gadījumu bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts.

Zemkopības ministrija aprēķināja katras nozares iespējamo ieņēmumu kritumu, bet nebija paredzēts vērtēt ne individuālo atbalsta saņēmēju ieņēmumu izmaiņas, ne nodokļu parādus. Ar valsts atbalsta maksājumiem ne tikai tika kompensēts pēc ministrijas aplēsēm noteiktais nozares ieņēmumu samazinājums, bet daļai atbalsta saņēmēju pat palielināti ieņēmumi salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem. Pēc revidentu aplēsēm valsts atbalsts piena lopkopības nozarē par vismaz 7,3 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumu samazinājuma apjomu.

Tāpat atbalsta piešķiršana lauku saimniecību riska pārvaldībai un uzņēmumu likviditātes un naudas plūsmas saglabāšanai balstījās uz vispārīgu pieņēmumu, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmē visu lauksaimniecību. Rezultātā būtisku valsts atbalstu saņēma arī uzņēmumi tādā lauksaimniecības nozarē kā graudu audzēšana, kam Latvijā 2020.gadā bija rekordliela kopraža.

Savukārt Ekonomikas ministrijas definētais kritērijs eksportētāju atbalstam par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.

Piešķirot atbalstu, ieņēmumu kritumam Covid-19 krīzes ietekmē tikai vienā mēnesī laikposmā no 2020.gada aprīļa līdz augustam, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, bija jābūt vismaz 20%. Līdz ar to atbalsts ir sniegts gan tādām nozarēm, kurām preču eksporta apjoms aizvadītajā gadā ir samazinājies, gan tādām, kurām tas būtiski pieaudzis, piemēram, atbalstu saņēmuši vairumtirgotāji un sauszemes transporta nozare, kuriem preču eksporta apjoms, salīdzinot ar 2019.gadu, ir audzis.

Valsts kontroles ieskatā Satiksmes ministrijas izveidotā iekšējās kontroles sistēmas vide "airBaltic" kapitāla daļu pārvaldībai ir pilnveidojama, jo šobrīd nav pietiekamu priekšnoteikumu "airBaltic" sniegtā valsts atbalsta 256 miljonu eiro apmērā nosacījumu izpildes uzraudzībai. Turklāt Satiksmes ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz "airBaltic" vadības sniegto informāciju. Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot

savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā.

Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka Kultūras ministrija un Veselības ministrija par daļu no piešķirtā atbalsta veikusi remontdarbus ministriju pakļautības iestādēs, vai uzlabojusi materiāltehnisko nodrošinājumu.

Valsts kontrole uzsver, ka atsevišķiem finansētiem pasākumiem nav sasaistes ar Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu, seku mazināšanu un novēršanu, un līdzekļi, kas Covid-19 pandēmijas apstākļos paredzēti krīzes radīto seku mazināšanai un novēršanai, ir novirzīti ilgstoši atliktu problēmu risināšanai.

Valsts kontrole turpinās sekot līdzi gan ieteikumu ieviešanas progresam, gan valdības turpmākiem lēmumiem par papildu līdzekļu piešķiršanu pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, nepieciešamības gadījumā veicot detalizētas pārbaudes.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Spēles ap SAB direktora amatu(2)

Atlika otrdien publiski izskanēt piecu slepus apspriesto Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu uzvārdiem, lai politiķi, kuri vēl pirms dažām dienām mānījās, ka tādu apsprie...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē