Vēstnieks: Karš Austrumukrainā joprojām nav noslēdzies

Šodien vizītē Latvijā ierodas Ukrainas jaunais prezidents Volodomirs Zelenskis. Vai tam ir simboliska nozīme, ka esam pirmā Baltijas valsts, kuru viņš apmeklē?

Latvija ir pirmā ne tikai Baltijā, bet Ziemeļvalstīs. Tas, ka Zelenskis brauc uz Latviju kā pirmo no Baltijas un Ziemeļvalstīm, liecina par zināmu Latvijas lomu Ukrainas ārpolitikā. Kopš neatkarības atjaunošanas mūsu attiecības ar Ukrainu vienmēr ir bijušas labas, nav bijuši nekādi atklāti vēstures jautājumi. Pēc 2014. gada (Ukrainas–Krievijas kara) Latvijas vārds Eiropā un starptautiskajā arēnā atbalstam Ukrainai ir bijis ļoti svarīgs. Skatoties no Ukrainas ārpolitikas konteksta, Latvija un pārējās Baltijas valstis, iespējams, ir vienas no ciešākajiem Ukrainas sabiedrotajiem starptautiskajā arēnā, jo mūsu pozīcijas ļoti daudzos jautājumos sakrīt. Esam bijuši atklāti, runājot par Krimas okupāciju un aneksiju un teritoriālās integritātes atjaunošanu Ukrainas austrumos. Esam snieguši būtisku palīdzību Donbasa iedzīvotājiem. Esam nodevuši 300 tonnas dažāda veida humanitāro kravu. Līdz ar to ne tikai vārdos, bet arī praktiskos darbos esam pauduši atbalstu Ukrainai. Tas daļēji ir saistīts ar to, ka mūsu izpratnes līmenis par Ukrainā notiekošo, salīdzinot ar sabiedrotajiem Eiropas Savienības iekšienē, ir augstāks mūsu pašu traģiskās vēstures dēļ. Mums ir dziļāk sirdī tas, kas notiek Ukrainā.

Kāds ir vizītes šā brīža politiskais fons?

Karš Ukrainas austrumos nav noslēdzies. Neskatoties uz prezidenta Zelenska vairākiem mēģinājumiem un miera iniciatīvām, cilvēki frontē tomēr iet bojā. Tas nozīmē, ka nevaram runāt par kara iesaldēšanu. Ekonomiskā situācija nevar mainīties ļoti strauji pēc tā krituma, kas notika 2014.–2015. gadā, bet vienlaikus milzīgais atbalsts, kas bija Zelenskim vēlēšanās (virs 70%), liecina, ka cilvēki vēlas pārmaiņas. Varbūt nav pagājis ilgs laiks kopš Zelenska prezidentūras, bet atbalsts viņam no sabiedrības puses ap 70% saglabājas. Cilvēki viņam tic un redz gaismu tuneļa galā, bet situācija ir pietiekami sarežģīta. Vizītes laikā ar prezidentu un citām amatpersonām tiks izrunāti starptautiski aktuālie jautājumi un mūsu tālākā sadarbība starptautiskajās organizācijās, divpusējās attiecībās. Viennozīmīgi svarīga vizīte.

Viņam nebija politiskās pieredzes, un viņš pēkšņi ielēca nezināmā vilcienā. Vai Zelenskis ir attaisnojis uz viņu liktās ļoti lielās cerības veikt pārmaiņas?

Atbalsts tiešām bija fenomenāls, jo nekad nav bijis tā, ka kandidāts iegūst 70% atbalsta un spēj vienlīdz labi pierādīt Rietumukrainas un Austrumukrainas vēlētājiem, ka viņš spēj kaut ko darīt Ukrainas labā. Arī Latvijā vēlēšanās vērojams, ka cilvēki bez pieredzes iegūst diezgan labu pārstāvniecību. Jautājums, kādēļ valstīs ir vēlme balsot par kaut ko jaunu un nezināmu? Acīmredzot cilvēki nejūtas pietiekami iesaistīti politiskajā procesā un sociāli aizsargāti.

Kā bija tieši Ukrainā?

Pēc 2014. gada gaismas tuneļa galā nebija nemaz, sociāli droši dzīvot bija smagi, bija tiešām liela emigrācija. Pēdējie ekonomiskie rādītāji Ukrainā ir labi – IKP pieaugums ir 4,5% –, bet tas ir iepriekšējās valdības un prezidenta nopelns, ko tagad izmanto jaunā valdība. Parlamenta vēlēšanās visi vecie politiķi lielā mērā tika izbalsoti ārā. Viens no Zelenska partijas fenomeniem bija tas, ka partijā bija cilvēki ar pilnīgi jaunu piedāvājumu sabiedrībai. Bet, ja nejūties pietiekami sociāli aizsargāts, ekonomiskā situācija valstī neuzlabojas un mieru austrumos neizdevās iedibināt, cilvēki izšķīrās balsot par cilvēku bez politiskās pieredzes un kuru lielākoties pazina kā komiķi vai varoni no Ukrainas seriāla.

Vai Ukraina jūt, ka atbalsts no Eiropas Savienības valstīm ir vienots?

Eiropa, kopumā raugoties, ir ļoti sarežģīts organisms, kas sastāv no 28 elementiem. Katram reģionam ir sava vēsturiskā atmiņa un izpratne par draudiem Eiropai. Tā nav nekāda traģēdija, jo Eiropas Savienotās Valstis neeksistē. Jebkurš ES pieņemtais lēmums ir visu valstu vienošanās. Nenoliedzami, Austrumu partnerības valstis, tai skaitā Ukraina, ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Nav iespējams tas, ka katra Eiropas Savienības valsts domās līdzīgi, bet atbalsts no ES puses ir – to redzam gan finansiālajā, gan politiskajā atbalstā, vizītēs. Katru gadu notiek ES un Ukrainas samits. Liels politisks lēmums no ES puses bija bezvīzu režīms ar Ukrainu, no kura Latvija daudz iegūst, jo tūristu skaits no Ukrainas pieaug. Iespējams, paši ukraiņi varētu sagaidīt vairāk no Eiropas.