Pie Ineša spoguļa
No rīta paņem kafijas krūzi, izej zaļajā sētsvidū, acīm noglāsti neaizmirstuļu un pieneņu pļavas, paklausies, kā dīķī noplunkšķ draiska karūsa, paveries pāri pakalniem, pamāj ar roku rudajam lapsam kūmiņam, kas lēnām aizslāj pa mārpuķīšu klājumu un sasveicinies ar Ineša ezera zilo spoguli. Pāri galvai uz pamali aizplivinās baltas mākoņu stērbeles, apkārt tāds miers, ka liekas, - ausīs iebāzta vate.