Dzīves filozofijas zero waste jeb dzīves bez atkritumiem piekritēja Baiba Petrenko ir pārliecināta, ka, sākot domāt par to, kur paliek mūsu izmestie atkritumi, uztvere sakārtojas pati no sevis un pārmaiņas ieviešas dabiski.
Pirmdien, 12. martā, Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme kopā ar idejas atbalstītājiem un domubiedriem paziņoja par aicinājumu Zaļajā referendumā balsot par likumdošanas izmaiņām, lai rosinātu papildināt Satversmes 1. pantu un nostiprināt likumdošanas augstākajā līmenī, ka Latvija ir zaļa valsts.
Lai spētu mazināt ietekmi uz vidi un tādējādi arī klimata pārmaiņas, liela loma ir izglītībai, zināšanām, praksei – gan īstenojot izvēles personīgajā ikdienā, gan darbā, veidojot inovatīvus projektus vai atrodot jaunus risinājumus jau esošajiem. Šādas izglītības un prakses programmas pieejamas daudzviet pasaulē, arī Latvijā. Latvija šogad jau otro reizi piedalīsies programmā Pioneers into Practice, dodot iespēju profesionāļiem, kas jau ir guvuši vismaz divu gadu pieredzi ar vides jautājumiem saistītā jomā, gūt plašāku skatījumu par klimata pārmaiņu ietekmi un meklēt inovatīvus risinājumus dažādām ar šo jomu saistītām problēmām. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) līdz pat aprīļa vidum izsludinājusi jauno dalībnieku pieteikšanos.
Kad dienas kļūst garākas un gaišākas, mežā sākas plēsēju kāzu laiks. Februāra beigās un martā varam kļūt par lieciniekiem lapsu riestam, bet par lūšu, vilku un jenotsuņu riestu cilvēks var spriest tikai pēc šo dzīvnieku atstātajām pēdām. Martā sākas arī vairākus mēnešus ilgā zaķu mīlas tūre. Dzīvnieku hormonu vētras atmodina gaisma, stāsta bioloģe Inta Lange, Līgatnes dabas taku vadītāja.
Dabas pētniecība ir veids, kā baudīt dzīvi. Par to pārliecināts Dr. biol. Mārtiņš Kalniņš. Ikdienā viņš ir vides eksperts AS Latvijas valsts meži, bet pusotra gada garumā brīvos brīžus veltījis tam, lai izveidotu saturiski un vizuāli bagātīgu monogrāfiju, kam Latvijā nav līdzinieku: Spāres (Odonata) Latvijā. Pētījumu vēsture, bibliogrāfija un izplatība no 18. gadsimta līdz 2016. gadam.
Plastmasas iepakojums nedara neko labu ne videi, ne ēdienam, kurš tajā iesaiņots, jo atsevišķos gadījumos no tā var minimāli izdalīties veselībai kaitīgas vielas.
Ja ir svarīga kā sava, tā pasaules labbūtība, vērts veikalā iztērēt pāris minūšu, lai ne tikai ieliktu iepirkumu grozā nepieciešamos produktus, bet arī izlasītu to sastāvu. Īpaši, ja ir nolūks savu ēdienkarti vai dzīvestelpu padarīt vegāniskāku. Taču jāņem vērā, ka dzīvot vegāniski nebūt nenozīmē tikai atteikties no gaļas, piena un olām. Pieredzē dalās kafejnīcas Terapija izveidotāja, vegānisko ideju atbalstītāja un praktizētāja Elīna Dzelzkalēja.
Pārtikas izšķērdēšanas problēmai pasaulē aizvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, īpaši tam, cik efektīvi tiek izmantota jau saražotā pārtika. Dabas Diena skaidro, kāda situācija šajā jomā vērojama Latvijā.