Skriešana ziemā: Aukstums nav šķērslis
Izvēloties piemērotu apģērbu un apavus, var skriet pat -20 grādu salā, šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Dabas Diena. Raksts tapis adarbībā ar veikalu 42km.
Dabas Diena
Kadiķis: Dabā, virtuvē un mājas aptieciņā
Pirms kāda laiciņa viesojos Ziemupes kadiķaudzē, kas ir viena no izcilākajām Latvijā. Tur 2 ha platībā aug 536 dažādu formu un sugu kadiķi. Vietējie zina stāstīt leģendu - sākoties padomju varas laikiem, šajā vietā tikušas sadedzinātas Ziemupes zvejniekiem atsavinātās laivas, un kadiķi ieauguši izdedzinātajā pļavā. Kadiķaudzei ir noteikts mikroliegums, taču, kā stāsta ziemupieši, pirms gadiem tā zaļojusi krāšņāk... Dabas Diena skaidro, kādi ir īpašie apstākļi, kas tīk kadiķim.
Slapjumu mīlošs cilvēks, kam pirmajā vietā ir purvs
Latvijā amatieri spējot apgredzenot pat divus tūkstošus putnu gadā, bet citiem gandarījumu sniedz arī pieci spārnotie. "Tas ir liels prieks, kad atnāk ziņa: "Jūsu apgredzenotā lakstīgala atrasta Spānijā." Vai par upes zīriņu, kurš gredzenots Kaņiera ezerā, ziemo Dienvidāfrikā un noķerts Namībijā. Reiz pārsteigumu mums pašiem sagādāja kāds putns, kurš pa atvērtu logu ielidoja Gredzenošanas centrā, – tā bija Somijā apgredzenota svīre! Eiropā ar putnu gredzenošanu aizraujas tūkstošiem cilvēku – visvairāk Somijā, Lielbritānijā.
Dzīve uz salas Teiču purva vidū
Līdz ar pirmajiem saules stariem virs Teiču rezervāta paceļas arī dzērvju bari. Tie lido zemu un spalgi sasaucas, un putnu ir milzum daudz! Simti, varbūt pat tūkstoši? Es nevaru saskaitīt, bet ornitologi gan spēj. Teiču purvs ir Latvijā lielākā dzērvju nakšņošanas vieta pirms to došanās uz siltajām zemēm, bet tuvējie nopļautie labības lauki - galds, kur mieloties, lai uzkrātu tauku slānīti un spēkus garajam ceļam.
Mazo upju nedienas
Daba ir gudra un pati bez cilvēka palīdzības var sevi regulēt, tādējādi ekosistēma var dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. Tāpēc cilvēkam nav jāiejaucas dabīgos procesos un nav jāārstē ekosistēma, ja tai gadījies apslimt.
Eiropas debates par gājēju un velo drošību
Sākusies pieteikšanās Satiksmes
ministrijas un Eiropas Transporta drošības padomes (ETSC) augsta
līmeņa debatēm par gājēju un velosipēdistu drošību un
transportlīdzekļa vadīšanas nogurumā problēmu. Pasākums notiks
5. novembrī Rīgā, to atklās satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Pirms diskusijas par to, kā uzlabot gājēju un velosipēdistu
drošību, ar ziņojumiem uzstāsies Jespers Solunds, Dānijas Ceļu
satiksmes drošības padomes biroja vadītājs, un Vidmants Pumputis,
Lietuvas Satiksmes un komunikācijas ministrijas Ceļu satiksmes
drošības daļas vadītājs.
Laikapstākļi mainās piesārņojuma dēļ
Rudenī laika apstākļus Latvijā biežāk nosaka ciklonu darbība, kas savukārt izraisa vēja pastiprināšanos. Vējš savukārt rada intensīvāku gaisa apmaiņu gan piezemē, gan augstākos atmosfēras slāņos, tādējādi veicinot gaisa piesārņojuma izkliedi. Kopumā atmosfērā nonākošie izmeši, veicinot gaisa un jo īpaši ūdens temperatūras paaugstināšanos, veicina ciklonu attīstību, kas savukārt ietekmē vētru biežuma un intensitātes izmaiņas, tādējādi veidojot pastarpinātu saistību ar klimata pārmaiņām.
Ja vajag, ierīko putnam mākslīgu ligzdu
Liela daļa migrējošo putnu devušies uz dienvidiem vai pošas to tūliņ darīt. Rudens beigās a/s Latvijas valsts meži(LVM) vides eksperti apkopo rezultātus par uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas blīvumu un sekmēm un plāno nākamajā sezonā veicamos darbus. (Jāpiebilst, kamēr dati par 2015. gadu vēl ir apstrādes procesā, LVM darbinieki strādā ar pērnā gada informatīvo bāzi, ko gada nogalē papildinās jaunākie pētījumi.)
Kādam ļaunākais murgs, citam aizraujošu pētījumu objekts - zirneklis
Vasaras beigas, rudens sākums… Omīte šķūnī salikusi žāvēties sīpolu ražu. Man ir kādi deviņi desmit gadi un žiglākas kājas nekā omei, tāpēc mani aizsūta pakaļ sīpolam, ko vajag likt pie zupas. Ārā saulains laiks, bet šķūnītī krēsla. Jau sagatavojos tikpat naski jozt atpakaļ uz virtuvi, kad sastingstu šausmās - tieši virs durvīm stūrī ir tīkls, kura vidū tup milzīgs astoņkājains radījums visā savā atbaidošajā godībā, bet tīkla pavedieni ir teju diega resnumā.
Ekspedīcija pa mežonīgām Latvijas vietām izaicina un pārbauda gribasspēku
Nav retums, kad sev prasu - nu kāpēc tas bija vajadzīgs?! Kas tev lika stiept, bail pat domāt, cik kilogramu smagu mugursomu trīs dienu garumā pa nekurieni, brienot purvā, laužoties cauri brikšņiem, līdz ceļiem ūdenī ejot pa upīti, turklāt svelošā vasaras karstumā vai, gluži otrādi, baidoties aizmigt un nepamosties teltī mīnus padsmit grādu salā? Tādos brīžos apsolu sev - lai vai kā, aiziešu līdz galam, bet tad - nu nekad vairs!"Nekad vairs" parasti ilgst lielākais mēnesi… Kad tulznas sadzijušas, atkal kaut kur jābrien, jāguļ teltī, jādodas mežā, jo gribas piedzīvojumu sajūtu.
Siltumā un savā nodabā: Kukaiņi aizsargājamo ainavu apvidū Ādažu poligonā
Ādažu poligons mūsdienās Latvijā ir vienīgā plaša mēroga militāro mācību teritorija, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru. Kā vēsta Aizsardzības ministrijas - tās pārraudzībā ir šī teritorija - interneta vietnes informācija, poligonā bez saskaņošanas un īpašas atļaujas atrasties nedrīkst. Taču nereti tur nākas rosīties ne tikai militāristiem, bet arī vides ekspertiem, kas vēlas veikt izpēti aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži platībās, kur mīt daudz retu un aizsargājamu bezmugurkaulnieku un putnu sugu.
Māja ar mīļām dvēselēm Bolderājā
Motociklu Harley-Davidson cienītāja, motokluba OldSchool dibinātāja un prezidenta Jāņa Jūrmalnieka un viņa dzīvesbiedres Ievas privātmājā pagalms ir šaurs. Ar savu masīvo augumu to gandrīz viens pats piepilda Bordo dogs Harlejs Kārlis, tepat grozās arī ģimenes četri kaķi. Omulīgais mājastēvs ar divus gadus veco dēliņu Jānīti Eduardu uz rokām šajā kompānijā jūtas kā zivs ūdenī. Ievas seju rotā gaišs smaids.