Šajā sezonā miežu raža pasaulē salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu saruks par 5% pretēji vairākumam citu graudaugu, kuru ražas apjomi solās pieaugt, prognozē Lielbritānijas Graudaugu audzētāju asociācija.
Pērnais gads bijis ražīgs Daugavpils
Universitātes koleopterologiem (zinātniekiem, kas pēta vaboles).
Ir atklātas un aprakstītas 28 zinātnei jaunas sugas, tai skaitā
trīs fosilās jeb izmirušās sugas, kas atrastas Baltijas jūras
dzintarā. Atklātas un aprakstītas divas līdz šim zinātniekiem
nezināmas vaboļu ģintis.
"Vai jums nav auksti?", "Vai ar jums viss kārtībā?", "Vai jūs esat traks?", tie ir tikai daži no jautājumiem, ko klusībā pie sevis vai pavisam skaļi uzdod garāmgājēji, redzot vīrieti pat lielā salā braucam ar riteni, esot ģērbtam vienīgi šortos un sandalēs. Rīdzinieki sporta kluba Reaktors jogas pasniedzēju Aleksandru Seksti jeb Adžitu Singhu noteikti būs pamanījuši ne reizi vien, bet kā nu ne - tik ekstravaganta personība bieži ceļā negadās.
Mežacūka (Sus scrofa) ir lielākais cūku dzimtas pārstāvis pasaulē. Pirmo reizi nominācijas vēsturē_ Gada dzīvnieks _nav aizsargājamo sugu sarakstos. Tomēr tā atpazīstamība sabiedrībā pēdējos gados ir ievērojami augusi saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Latvijā. Mežacūku sugai ir 16 pasugu, un viena no tām ir mājas cūka, jo mežacūka ir mājas cūkas savvaļas priekštece.
Ziema šogad uzvedas vairāk nekā dīvaini - te zeme klāta ar baltu sniegu un ledu, te zem kājām dubļi un ūdens peļķes un atkal sals, slidotava un ūdens lāmas. Taču sētnieki gandrīz jebkuros laika apstākļos ber uz ielām pretslīdes materiālus.
Reti kurš iedomājas, ko sunim nozīmē dzīve patversmē. Stress, nemiers, bailes, neziņa par notiekošo un ilgas pēc sava cilvēka, savām mājām. Lempīgajam milzenim Dobijam paveicies - viņš jau divus mēnešus dzīvo Carnikavā, iejuties Mārtiņa Dauguļa ģimenē un pamazām sāk aizmirst, kā reiz ticis nodots un nokļuvis uz ielas.
Rudenī biedrība homo ecos: rīkoja sociālu kampaņu
#Maisbergs, par ko stāstīja arī Dabas Diena, -
nolūkā pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību iepakojuma atkritumu
ietekmei uz vidi un mudināt tos šķirot un samazināt to rašanos.
Gandrīz trīsdesmit mājsamniecību, arī vairāki sabiedrībā pazīstami
cilvēki, šķiroja savus iepakojuma materiālus, publiski rakstot un
stāstot par savu pieredzi. Pētām, kā viņiem veicās.
Vēloties ēst un dzīvot pēc iespējas draudzīgi dabai, daudziem arvien aktuālāks kļūst jautājums par ikdienā lietojamo produktu izcelsmi - vietu un veidu, kādā tie tiek saražoti, ietekmi uz vidi un arī pašu ražotāju dzīvesveidu. Protams, vēl viens faktors ir cena - kas to veido, kāpēc tā ir tāda, kāda ir, un pie kā un kādās proporcijās galu galā nonāk gala summa, ko samaksājam, iegādājoties mums nepieciešamo lietu.
No Rīgas līdz Balvu rajona Bērzkalnes pagasta tuvumā esošajam Stompaku purvam ir apmēram divarpus stundu brauciens, bet, izkāpjot no siltā auto, gaisa temperatūras atšķirības ir pamanāmas - pilsētā migliņa un plus trīs grādi, purvā saulains un mīnus pieci. Kad ieraugi visu to skaistumu sev apkārt un, par spīti iesnām, ieelpo svaigo gaisu, aukstums šķiet mazsvarīgs un galvenais ir prieks būt te! Purva sūnas daudzveidīgi dzīvespriecīgā zaļuma gammā sasalušas ar tādām kā pūdercukura garnējuma cepurītēm pa virsu un, sperot soļus, zem kājām kraukšķ, taču brīžiem zābaks iegrimst līdz pusei, un nopriecājos, ka mani gumijnieki ir tik gari.
Viņi mīl dabu un vēlas rūpēties par to. Pasaulē viņus bieži dēvē par reindžeriem, savukārt Latvijā mēs viņus varam atpazīt pēc amata nosaukuma - valsts vides inspektors jeb dabas inspektors. Tomēr viņi ne tikai staigā gar jūras krastu un romantizēti bauda dabas skaistumu - aizsargāt dabu nozīmē nereti nokļūt ekstrēmās, pat bīstamās situācijās, Dabas Dienai stāsta Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Vidzemes reģionā Jānis Bušs, kurš dabas aizsardzības jomā darbojas jau otro gadu desmitu.
Labi, ja savās mājās esam iemācījušies saimniekot dabai draudzīgi, ilgtspējīgi un mums tas ir ērti. Bet arī ceļojot gribas baudīt šīs iespējas. Pasaulē ir izstrādāts marķējums arī zaļajām viesnīcām, kas ceļotājam ļauj atpazīt videi atbilstīgas atpūtas mītnes. Kā vēsta Vides izglītības fonds, kas ir marķējuma Zaļā Atslēga ekosertifikāciju veicējs Latvijā, Atslēga ir kļuvusi par pasaulē nozīmīgāko un ātrāk augošo ekosertifikācijas sistēmu tūrisma mītnēm.
Ierosmi šim rakstam radu YouTube skatītajā sižetā - gultiņā rozā paladziņos čuč degunlācītis. Kāda roka viņam maigi paijā galviņu. Kad roka paliek mierā, zvēriņš pusmiegā ar ķepu to pavelk tuvāk - nu, paijā, paijā! Un tā - vairākas reizes, sak` - negulēšu, ja nepaijāsi! Aizkustinoša ainiņa! Taču Latvijā, cik zināms, degunlāči cilvēku mājokļos nedzīvo. Tos var apskatīt Rīgas Zooloģiskajā dārzā un vairākos mūsu mini zoodārzos. Apmeklētājiem ļoti patīk atraktīvās radības. Mini zoodārzos lācīšiem var pat galviņu paglaudīt, protams, ja nebaidāties no garajiem nadziņiem un asajiem zobiņiem!
