Regulāra nonākšana krustcelēs kļūst par normu, – tā ikviena strādājošā karjeras virzību jau šodien un arī turpmāk nākotnē raksturo telekomunikāciju uzņēmuma _Tet _personāla vadības direktore Ingrīda Rone.
Par darbaroku trūkumu, vecā parauga augstāko mācību iestāžu pārvaldes modeli un uz lietotāju orientētiem digitālajiem pakalpojumiem ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju Jūliju Sundbergu sarunājas Andis Sedlenieks.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās šobrīd Latvijas tautsaimniecībā aizvien vairāk izpaužas brīvo darba vietu skaita pieaugumā. Situāciju sarežģī ne tikai tas, ka samazinās iedzīvotāju skaits, bet arī tas, ka sabiedrība noveco – tas mazina iespējas palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.
Ar katru gadu pieaugot darbaspēka deficītam, Latvijas darba devēji meklē aizvien jaunus risinājumus, kas uzņēmumu vai iestādi padarītu pievilcīgāku potenciālo darbinieku acīs: piedāvā dažādus papildu labumus, investē darbinieku apmācībās, popularizē savu darba devēja tēlu. Neraugoties uz visiem centieniem, gandrīz 27% darba devēju šogad plāno izskatīt iespēju piesaistīt darbiniekus no citām valstīm, liecina CV-Online Latvia pērnā gada nogalē veiktā Latvijas darba devēju aptauja.
Spēcīga ekonomikas izaugsme turpina sildīt Latvijas darba tirgu un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija, bezdarba līmenis Latvijā pērnā gada pēdējā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008. gada noslīdējis zem 7% un bija 6,9%. Pēdējo 30 gadu laikā tik zems bezdarba līmenis Latvijā bijis vien dažus ceturkšņus īsi pirms nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas. Pērn kopumā vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 7,4% salīdzinājumā ar 8,7% 2017. gadā un pēc manām prognozēm šogad tas varētu noslīdēt līdz 6,6%.
Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.
Mileniāļus mēdz dēvēt par tehnoloģiju paaudzi, kas jau pašlaik viedtālruni izmanto katrā ikdienas solī, bet vai ar to pietiek, lai veiksmīgi darbotos nākotnes tehnoloģiju pasaulē? - Bankas Citadele meitas uzņēmums CBL Asset Management piedāvā ieskatu tajā, kas jāņem vērā, lai sagatavotos ceturtajai industriālajai revolūcijai jeb industrijai 4.0.
No citas puses par izglītību un viena pieaugušā ceļu līdz iespējai tikt pie bakalaura grāda nozarē, kura vidusskolā nav apgūta - Madara Merle turpina par mācīšanos un atklājumiem, kad vidusskola sen jau cauri, bet tagad vajadzīgais priekšmets tobrīd nav apgūts vispār.
Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija, kad no vienas puses mēs it kā runājam par darbaspēka aizplūšanu šķietamā darba trūkuma dēļ, tomēr tirgus rāda pilnīgi pretējo. Proti, ir daudzas nozares, kurās darba pietiek, bet nav kas tajās nāk un strādā! Kāpēc tāda situācija izveidojusies un kur slēpjas problēma, skaidro uzņēmuma SIA EXPgroup vadītāja Ilva Bērziņa, kas personālvadības nozarē darbojas jau divdesmito gadu.
Lai nemaldinātu potenciālo darba ņēmēju, darba sludinājumos turpmāk obligāti jānorāda arī atalgojuma ampiltūda. Portāla Diena.lv aptaujātie eksperti gan uzsver, ka darbinieku piesaistei ir arī citi līdzekļi, un iespējamā algas apmēra publicēšana uzņēmumam var sagādāt nevajadzīgus sarežģījumus.